es ar prieku šodien importēju Tavus mandarīnus ar makarōniem, paldies!

mani ļoti uzrunāja doma par tā Kairosa ķeršanu aiz čupra, jo šis tiešām varētu būt gana oportūns moments, un kas zin, kad nāks nākamais vilnis.

pirms kādiem 9 mēnešiem mēs ik nedēļu sākām pulcēties mazā domubiedru draudzē, lai kopīgi paventilētu savas idejas un problēmas. tas ir skaistākais un jaudīgākais, kas ar mani šai gadsimtā ir noticis (un skaistā ir bijis gana daudz, neliegšos). vakar tikāmies atkal, un šorīt šķiet, ka esmu izārstējies no tās puņķu gripas, kas mani turēja ciešā skāvienā jau kādu nedēļu. pirmo reizi runājām paši par savas labības audzēšanu, turpinot iestrādnes par pārtikas neatkarību, tāpat kā pārējiem stūrakmeņiem – savu naudu (uzskaites/norēķinu sistēmu), enerģiju, izglītību un mājokli. ja ir luste, mierīgi vari piekāpt kādudien, apostīties - ja nu noder?
citādi vai pat – vēl labāk – palūko sapulcēt tādu mazu ugunskuru pats ap sevi.

atceros, mēs tikko bijām sākuši, kad darbam fōnā uzliku paklausīties viena CIP veterāna stāstījumu un pret otrās daļas beigām, jau jautājumu un atbilžu sadaļā, saklausīju sirmā vīra novēlējumu, ko noklausījos atkal un atkal, ar platu smaidu. [saite – Ray McGovern – The Real Agenda of the American Empire -– no 50:00, tikai pāris minūtes – https://youtu.be/ORdVQIlI1t8?t=49m54s]
Īsumā, viņš iesaka cilvēkiem organizēties nelielās grupās, no 3-6 cilvēkiem, un vismaz reizi nedēļā sanākt kopā. Otrs obligātais priekšnoteikums – šai kopā jābūt vismaz vienai sievietei.

Lūk, ar tām meitenēm mums švakāk iet, bet gan jau ;) Rečeku, jāuzrunā hediņa.
Un jāsāk atkal virpot, svešus šekeļus gan vēl pagaidām. Bet tas Kaiross mums ir jāķer cieti, to man čukst i loģika, i intuīcija. Vesels!

(Reply to this) (Parent)