teiksim vienkārši - tāds, kurš pieder sev un nevienam citam. tāds, kurš patur tiesības lemt par savas uzmanības vadīšanu. katrs nodokļu maksatājs, piemēram, pēc definīcijas ir vergs. tāpat, katrs, kurš klausa citu pavēlēm (piemēram, politiķu). brīvs cilvēks izvēlas brīvi, nevis otra vadīts. vienkārši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm. a varētu drusku sīkāk?

a ko dara brīvs cilvēks?

lūk, es, piemēram, patlaban esmu, pēc šīs definīcijas, nebrīvs. strādāju. nopelnu naudu. maksāju nodokļus. audzinu bērnu. eju uz slimnīcu. braucu ar sabiedrisko transportu.

kā tam būtu jāizskatās, lai varētu teikt, ka esmu brīvs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, konteksts nosaka vārda lietojumu. runa bija par valsti, par to, ka zeme un viss, kas atrodas uz tās, it kā pieder valstij. tajā brīdī, kad tu nomaini šo māņticību pret atskārtu, ka piederi pats sev - un nevienam citam - tu šajā kontekstā esi brīvs. Skaidrs, ka reliģiskie fanātiķi brauks ar stekiem un pistolēm, bet, ja tu nepiederi viņiem, tad viņi var tevi kaut gabalos dzīvu sacirst - tu tik un tā esi brīvs.

(Reply to this) (Parent)