ouč, ak mana nekompetence. Tad lingvists ir tas, kas vēro valodu un filologs ir tas uz pareizību pasistais, HisoPlēdijas atstumtais?

meklēdams tīmeklī Standartu, uzgāju šo rakstu, kur tiek ierēkts par valodas puritāņiem. tiku līdz pusei un noguru

bet tomēr ir tīri interesanti, vai kaut kur dziļi pazemē ir kaut kāda Ciona, kur vēl dzīvi palikušie filologi kopīgi sargā Standartu. vai arī viņi kā vientuļi Madmax frīmeni klejo pa mirstošo pasauli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kompotence lai stāv nevainota – šis jau tikai mans nošķīrums, turklāt, izzūmojoties no valodas un akadēmijas, manis attiecināms uz jebkurām cilvēka attieksmes izpausmēm.
vajadzīgas/noderīgas jau ir abas. mūs raksturo šo ekstremitāšu proporcija.

filolōgs – normatīvs, preskriptīvs, autoritatīvs, ekskluzīvs (un izmisis)
lingvists - ziņkārīgs, deskriptīvs, dēmokrātisks, inkluzīvs (un priecīgs)

te ir kaukas līdzīgs aprakstīts.

manā Ciōnā mīt pāris aizgājuši vīri, kas savlaik loloja savādas ilūzijas, ka es varētu kļūt par viņu darba turpinātāju. acumirklī sev gauži pārmetu, ka vairāk nesabiju kopā ar Otō, savu diahrōnās lingvistikas propesōru. varētu spēlēt valodu detektīvu. jo sapnis par Zelta Standartu pat dažlabu lingvistu apciemo.

Veisbergs jau tīri forša parādība mūsu valodnieku zvaigznājā. Gandrīz absolūts lingvists uz kopējā, ekhem, fōna. mēs 89tajā ietusējām, kad viņš dauzījās kopā ar to pirmo norvēģu grupu. humōriņš saglabājies. es gan arī visu tagad nejaudāju izlasīt, dzīve sauc un zvana zvanus. hoi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gan līdz šim viņa uzvārdu biju redzējis tikai uz, sķiet, latviešu-angļu vārdnīcas, bet googles bildēs šamais tiešām izskatās ļoti apgarots.

(Reply to this) (Parent)