|
Jul. 28th, 2014|12:05 pm |
kompotence lai stāv nevainota – šis jau tikai mans nošķīrums, turklāt, izzūmojoties no valodas un akadēmijas, manis attiecināms uz jebkurām cilvēka attieksmes izpausmēm.
vajadzīgas/noderīgas jau ir abas. mūs raksturo šo ekstremitāšu proporcija.
filolōgs – normatīvs, preskriptīvs, autoritatīvs, ekskluzīvs (un izmisis)
lingvists - ziņkārīgs, deskriptīvs, dēmokrātisks, inkluzīvs (un priecīgs)
te ir kaukas līdzīgs aprakstīts.
manā Ciōnā mīt pāris aizgājuši vīri, kas savlaik loloja savādas ilūzijas, ka es varētu kļūt par viņu darba turpinātāju. acumirklī sev gauži pārmetu, ka vairāk nesabiju kopā ar Otō, savu diahrōnās lingvistikas propesōru. varētu spēlēt valodu detektīvu. jo sapnis par Zelta Standartu pat dažlabu lingvistu apciemo.
Veisbergs jau tīri forša parādība mūsu valodnieku zvaigznājā. Gandrīz absolūts lingvists uz kopējā, ekhem, fōna. mēs 89tajā ietusējām, kad viņš dauzījās kopā ar to pirmo norvēģu grupu. humōriņš saglabājies. es gan arī visu tagad nejaudāju izlasīt, dzīve sauc un zvana zvanus. hoi! |
|