Validation

Oo, Bērklijs (laikam tas bija viņš) atgriežas :)) Kādreiz skolas gados izlasīju šamā grāmatiņu ar pamatdomu "realitāti rada novērotājs", kas bija izdota latviski, kādu laiku likās ļoti pārliecinoši :))
Neko nemāku teikt par pašu teoriju, bet par tām ārkārtīgi mazticamajām fizikas uc likumu sakritībām varu piebilst, ka imho viena no citām atbildēm uz šiem jautājumiem ir tā, ka mēs nezinām, cik daudz "tukšu", "neizdevušos" (pēdiņas ir apzinātas un ar nolūku) Visumu ir bijis pirms tā Visuma, kurā viss ir tik pasakaini sakritis un esam radušies mēs, vai cik tādu atrodas blakus mums, cik nu vispār var runāt par "pirms", "pēc" un "blakus" šādos apstākļos. Varbūt mūsu Visums ir tikai lietus lāse kādā citā megagigaūbervisumā :))

Jā, "Traktāts par cilvēka izziņas principiem". Bērklija idejas man ļoti patika/patīk (jāparlasa kādreiz) - viņam bija ne tikai "realitāti rada novērotājs", bet, primitīvā veidā, arī "pasaule ir informācijas plūsma". Par sakritībām - tieši tā, un par to, ka mūsējais Visums varētu būt pavisam maziņš - par to es daudz esmu domājusi, jo kaut kas taču ir liels vai mazs tikai attiecībā pret to, ar ko salīdzina. Man interesanta likās doma bloga ierakstā par laiku - par atsevišķu statisko mirkļu kopojumu. Attīstot - ja viss, kas ir, ir bijis un būs pastāv kā nemainīgi mirkļi vienā kopējā tīkla, tad ir zināms izskaidrojums gaišredzībai vai deževū sajūtai - vienkārši cilvēka galvā kaut kas saslēdzas un viņš uz sekundes daļu "izkrīt" no ierastās ilūzijas par laiku un ierauga kaut ko no "pagātnes" vai "nākotnes". Nezinu, vai sanāca sakarīgi izklāstīt vienu no domām, kas iešāvās prātā, kad izlasīju.

Izdevās un jā, tā tiešām sanāk, ja tā padomā. Protams, ja pieņem, ka gaišredzība tiešām pastāv, ber dejavu nav 1kārši smadzeņu gļuks :)

Pēc šitā džeka teorijas sanāk, ka tieši tas, kā mēs uztveram pasauli, iespējams, ir smadzeņu gļuks. :)
Nu jā, man baigi gribētos ticēt, ka visādām šobrīd neizskaidrojamām lietām tomēr ir iespējams izskaidrojums.

Sasodīti konsekvents gļuks, turklāt :))
Ja vien nav tā, ka gļuko tikai vienam, bet visi pārējie ir roboti :D

Es esmu pārliecināts, ka šīm lietām ir kāds izskaidrojums. Tiesa, domāju, ka lielākajai daļai tas ir meklējams cilvēka uztveres un iztēles bagātības īpatnībās ;D Atlikušo lietu izskaidrojumi arī nekur nepazudīs; tiesa, tie parādīsies kopā ar jaunām neizskaidrotām lietām :))

Jā - kāds ir izskaidrojums iztēlei? Kāds ir izskaidrojums tieši tādai uztverei, kāda cilvēkam ir? Ja laiku mēs esam "izgudrojuši", ko mums tas dod? Visādi interesanti jautājumi.

Mhm. Iztēle, man šķiet, ir attīstījusies no plānošanas, sākušās ar "sitīšu ar nūju pa koku, lai āboli nokrīt" līdz "atradīšu pamatīgu nūju, ar kuru sitīšu pa koku, lai āboli nokrīt" līdz tam zvērudārzam galvā, kas tur ir tagad :D
Es negribētu teikt, ka laiku mēs esam izgudrojuši. Man liekas, ka te tiek jaukts laiks un laika skaitīšana. Tieši tā, laiks ir pārmaiņas, taču tās notiek, jo notiek. Bet laika skaitīšanu mēs izgudrojām tāpat, kā garuma skaitīšanu, piemēram.

izskatās bišķi kā "Dialectic of Enlightenment" pamatidejas pārnestas uz konkrētu zinātnes nozari.