Mhm. Iztēle, man šķiet, ir attīstījusies no plānošanas, sākušās ar "sitīšu ar nūju pa koku, lai āboli nokrīt" līdz "atradīšu pamatīgu nūju, ar kuru sitīšu pa koku, lai āboli nokrīt" līdz tam zvērudārzam galvā, kas tur ir tagad :D
Es negribētu teikt, ka laiku mēs esam izgudrojuši. Man liekas, ka te tiek jaukts laiks un laika skaitīšana. Tieši tā, laiks ir pārmaiņas, taču tās notiek, jo notiek. Bet laika skaitīšanu mēs izgudrojām tāpat, kā garuma skaitīšanu, piemēram.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}