Validation

A kāpēc būtu jāsāk no nulles?

Redz, kaut kā jau sevi ir tur jāuztur, kamēr apgūst augstās mākslas, un tas nozīmē darbu kaut kādā krogā par trauku mazgātāju. Tur nevienam neinteresējot tava darba pieredze vai angļu valodas zināšanas (viņa LV mācījās angļu filoloģiju un kādus piecus gadus nostrādāja iekš British Council), tiklīdz ierauga nationality, tā tev tiek uzlikts zīmogs. Protams, ir arī veiksmes stāsti, bet sasniegt to, kas tik viegli nāk Latvijā, vienkārši apgrozoties savā vidē, iespējams tikai ar cīņu daudzu gadu garumā. Nav tā, kā pie mums, ka vienu gadu esot brīvpratīgais kinofestā, jau nākamajā vari dabūt atbildīgu amatu ar algu, ja esi labs.
Ja šobrīd kinojomā cilvēki mani tomēr pazīst un zina, ko varu un spēju, tad aizbraukt prom nozīmētu nokļūt izejas punktā, kādā jau reiz biju, tikai daudz sarežģītākos apstākļos. Un es nezinu, vai man pietiek tam spēka un drosmes.

Es neprecīzi formulēju jautājumu - to, ka nacionalitāte uzliek zīmogu un tā, zinu (kaut gan viens paziņa, datoriķis, īsā laikā iekārtojās labāk nekā šeit - specifiskas zināšanas un pieredze tomēr noder).
Es drīzāk gribēju vaicāt, kādēļ vispār apsver domu doties prom, ja reiz tur ir jāsāk no nulles utt.?

Tikai mācību dēļ. Šeit Latvijā nav īsti kur tālāk iet mācīties, jo kino ir visai specifiska joma, bez tam man vienmēr šķitis, ka perspektīva no malas ir ļoti vērtīga.

Hmm.. Varbūt stulbs jautājums, bet tālmācība nav opcija?

Es neesmu dzirdējusi par tālmācības opcijām kino teorijā (ja par to neuzskata grāmatu lasīšanu un filmu skatīšanos pēc paša inciatīvas :)), bez tam, kultūršoks un iespēja būt izcilu pasniedzēju sabiedrībā, manuprāt, ir ne mazāk nozīmīga pieredze kā mācību programmas saturs...