O, nopietna aizraušanās, nudien! Lai nu būtu no tavas mutes Dieva ausī par tehnoloģiju attīstīšanos. Par skaņu un krāsu ienākšanu kino nesākšu te izteikties, tas būtu pārāk gari... Katrā ziņā es gribēju tikai pateikt, ka krāsa, skaņa un 3d ir tikai metodes, kuras tiek lietotas filmas idejas, satura izteikšanai. Stāsta strukturēšanā naratīvais pamatstraumes kino kopš savas dzimšanas mainījies pavisam maz, un neizskatās, ka 3d tādā ziņā kaut ko censtos mainīt, tādēļ nosaucu to par metodi, tāpat kā citus kino vēstures tehniskos jaunievedumus. Īstā revolūcija būs tad, kad kāds uzņems tādu 3d filmu, kuras stāstu nebūtu varēts izstāstīt savādākā veidā.
Tomēr mani personīgi skumdina kino centieni pēc iespējas tuvoties dzīvei, ievilkt skatītāju filmā ar visām iespējamām metodēm. Nedomāju, ka kino kā māksla no tā iegūst. Es esmu Hičkoka pusē - kino ir jābūt gabaliņam no kūkas, nevis gabaliņam no dzīves. :)