Validation

hei, man tieštāda pati bilde, negribi dibināt slinko pseidointelektuāļu arteli? varbūt par divām mums izdotos izvērst kaut kādu sevis pārdošanu (metaforiski, protams).

Deal! Trakākais, ka apzinos, ka nekur tālu no savas jomas aiziet negribu. NU neinteresē mani nekas cits, izņemot kino, tulkošanu un zināmā mērā arī žurnālistiku. Kaut gan, ar savu pieredzi drošvien varētu mēģināt startēt uz kādu projektu vadīšanu vai tml. Bet, pieņemot, ka es tieku līdz darba intervijai un man jautā par motivāciju, ko es teikšu - gribu piķi un jūsējais bija sakarīgākais no nesakarīgajiem un neinteresantajiem piedāvājumiem? Zinot, ka pie pirmā piedāvājuma iekš kinonozares, es nolādēšu sevi, ka strādāju kaut kādu garlaicīgu darbu citur, jo pienākuma apziņa drosvien neļaus no esošā darba momentā atkratīties.

tieštā, tieštā!
par darba intervijām - zinot, kāda tur lohotronija, uz tādām es laikam pieteikšos tikai tādēļ, lai amizanti pa*stos un izklaidētos (kas principā arī nav peļami).
bet man gribas ko - gribas laist muļķi, turklāt tā, lai citi par to sajūsminās un maksā naudu. a priekš tāda mērķa es esmu gatava ij projektus rakstīt, i jevrōsajūza fondus apskraidīt, ij dekolteju vilkt un ko nu tur.
davaj pie kādas tējas apspriedīsim tuvākajā laikā :)

noteikti! mēs taču jau pieteicāmies ciemos braukt pie tevis! un tev jāmāca man cept pankūkas! :)

nu re, that sounds like a plan! :))

viņi visi ir sagājuši sviestā, mhm. pat potenciālām apkopējām prasa: "kāda ir jūsu motivācija strādāt šajā uzņemumā?" un "ko jūs zināt par mūsu uzņēmuma vēsturi?"

es teiktu, personāldaļas darbinieki vienkārši с жиру бесятся.

varbūt jākļūst par personāldaļas darbinieku, hoho. man gan šitie "personāla atlases speciālisti" šķiet viena no absurdākajām un bezjēdzīgākajām profesijām.

man šķiet, ka tā tāda izmirstoša profesija krīzes apstākļos [tāpēc viņi arī visādi izvirst, lai kaut kā pierādītu savu eksistenci], bet jā, nebūtu slikti :)