Nedaudz brīnos, ka piemini agresiju. Garā man tāda ir, bet ļoti reti izpaužās attieksmē pret reāliem cilvēkiem.

Kad mīlu, vai "mīlu to, ka iedomājos, ka mīlu" (c) feita, es pārsvītroju visu sev apkārt. Tas cilvēks ir elpa, ar ko elpot. Tā bija ar Feitu. Es katros skaitļos, tekstos, autobusa numurā, kurš ved pie viņas, redzēju viņas pieņemto vārdu. Viņa ir ļoti, ļoti cietusi dzīvē, un nodarīja man tā, ka reāli sāku meklēt sev nāvi. Nu tā, uzvesties, pirmkārt, lai nāk letālais, bet nenāk. Tad fiziskas darbības irl, dēļ kā var nonākt cietumā (draudēt augstām amatpersonām ar drausmīgu fizisku izrēķināšanos). Man likās, viņa mani tā neieredz, vienkārši par to, ka mūsu satikšanās bija pārpratums.
Tad bija tas "2016", kad sāku antidepresantus. Sākās no Feitas, un tā nav tukša runa, tikko visu paskaidroju, pielipa viņas depresija, klausījos arī viņas gotus My Dying Bride.
Un ļoti brīnos, ka bija redzams kas līdzīgs agresijai. Es jutos drīzāk, "kāpēc tu mani tā ienīsti?"

Varbūt jāuzraksta viņai kaut kad kas sirsnīgs. Pēdējo reizi viņas vārdu savā cibā atceros vēl pirms mēneša "Feita, aizmirsti", kontekstā, ka nekas neaizstās cilvēku Nīderlandē, kas laikam nav labākais formāts, kā to pateikt.

Par Tavu sarežģīto posmu, es ceru, tas neturpināsies ilgi. Par laimi viss ir posmiem. Man ir šķitis, šī nakts ir ļoti par tumšu, un ļoti par ilgu, neciešami par ilgu. Atnāk diena tomēr, uz laiku.

p.s. par jauko Feitu. sākumā mēs bijām apburti, cik brīnišķīgs pārpratums.
ļoti īsā laikā tas strauji pārvērtās. es tikai varu minēt, kāpēc tā.

Atvaino, ja minēju tādu vārdu agresija, jebkuras sakāpinātas emocijas var pārprast, runa bija par 2016.g beigām, bet es daudz ko jūtīgi uztveru. Man tā toreiz tekstā nolasījās, bet tas nenozīmē, ka tā ir patiesība, vnk minēji, ka varētu saprast tevi, tādēļ minēju to, ko varbūt nesapratu, toreiz noteikti nesapratu. Tā jau satiekot dzīvē, man bija iespaids, ka esi miermīlīgs cilvēks. Un arī no cibas tekstiem tagad.

Tas tiešām bija sen, tad vēl nelasīju regulāri tavu cibu, tāpēc var gadīties pārpratumi, jo tik labi nepazīstu. Katrā ziņā tas nav pārmetums, vnk minēju pirmo iespaidu, kas noteikti var būt greizs. Atvaino, ja aizskāru kaut kā vai nepatiesi apvainoju.

Jā, par feitas depresiju zinu, tas var iztukšot līdzcilvēkus, bet es pazīstu viņas jauko pusi, to tad arī atmiņās saglabāju, pat ja viņas acīs biju salauzts putniņš. Tagad esmu ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Man viss dzīst lēnām, protams, kaut kad jau beigsies arī melnais periods.