Nevēlos lieki traucēt Tevi. Esmu, palieku Tavs cibas draugs, teksti only.
Man daudz neko te negribās lasīt. Šķiet, ka Tu spēj saprast. Tu esi intelektuāli krietni attīstītāka, un ir bauda no Tevis ko dzirdēt. Vienkārši pateicīgs par Tevi.

no mistakes. tiešām pateicīgs par Tevi cilvēku. mūzika ir mana mīlestība, un viens Tev jau zināms cilvēks Nīderlandē. Dievs ir kas šo visu menedžē

tb. negribās neko lasīt no random cibas. Tu esi special, tik daudz random trokšņa cibā, ka būtībā skatos tikai nikus.

Paldies par jaukiem vārdiem, bet internetā bieži vien viss izskatās labāk nekā dzīvē, tāpēc droši vien pārspīlē, esmu pavisam parasts cilvēks. Rakstu te maz, jo eju cauri grūtam posmam, pēdējā laikā gribas norobežoties no cibas, līdzīgi kā no dažām citām vietām. Bet tam nav sakara ar cibiņiem vai tevi, visi, ko esmu piedraugojusi, man kaut kādā abstraktā līmenī ir mīļi.


Šķiet, tu raksti patiesi, pat ja smagas lietas, man bieži rezonē tā mūzika, ko klausies. Es mēģinu saprast cilvēkus, bet ne vienmēr sanāk. Varbūt tāpēc lasu cibu.

P.S. Lai būtu godīgi. Es kādreiz pazinu feitu, tā uzzināju par tavu cibu. No tās sanākšanas arī atceros, ka tu ļoti mīli mūziku. Ceru, ka tev vairs nav agresijas pret feitu, jo toreiz bija sāpīgi lasīt, bet nu saprotu, ka mums katram dažādas un atšķirīgas perspektīvas, es visu nezinu. Ir jauki dzirdēt, ja te citētie teksti, kas tuvi pašai, var arī citiem ko dot.

Nedaudz brīnos, ka piemini agresiju. Garā man tāda ir, bet ļoti reti izpaužās attieksmē pret reāliem cilvēkiem.

Kad mīlu, vai "mīlu to, ka iedomājos, ka mīlu" (c) feita, es pārsvītroju visu sev apkārt. Tas cilvēks ir elpa, ar ko elpot. Tā bija ar Feitu. Es katros skaitļos, tekstos, autobusa numurā, kurš ved pie viņas, redzēju viņas pieņemto vārdu. Viņa ir ļoti, ļoti cietusi dzīvē, un nodarīja man tā, ka reāli sāku meklēt sev nāvi. Nu tā, uzvesties, pirmkārt, lai nāk letālais, bet nenāk. Tad fiziskas darbības irl, dēļ kā var nonākt cietumā (draudēt augstām amatpersonām ar drausmīgu fizisku izrēķināšanos). Man likās, viņa mani tā neieredz, vienkārši par to, ka mūsu satikšanās bija pārpratums.
Tad bija tas "2016", kad sāku antidepresantus. Sākās no Feitas, un tā nav tukša runa, tikko visu paskaidroju, pielipa viņas depresija, klausījos arī viņas gotus My Dying Bride.
Un ļoti brīnos, ka bija redzams kas līdzīgs agresijai. Es jutos drīzāk, "kāpēc tu mani tā ienīsti?"

Varbūt jāuzraksta viņai kaut kad kas sirsnīgs. Pēdējo reizi viņas vārdu savā cibā atceros vēl pirms mēneša "Feita, aizmirsti", kontekstā, ka nekas neaizstās cilvēku Nīderlandē, kas laikam nav labākais formāts, kā to pateikt.

Par Tavu sarežģīto posmu, es ceru, tas neturpināsies ilgi. Par laimi viss ir posmiem. Man ir šķitis, šī nakts ir ļoti par tumšu, un ļoti par ilgu, neciešami par ilgu. Atnāk diena tomēr, uz laiku.

p.s. par jauko Feitu. sākumā mēs bijām apburti, cik brīnišķīgs pārpratums.
ļoti īsā laikā tas strauji pārvērtās. es tikai varu minēt, kāpēc tā.

Atvaino, ja minēju tādu vārdu agresija, jebkuras sakāpinātas emocijas var pārprast, runa bija par 2016.g beigām, bet es daudz ko jūtīgi uztveru. Man tā toreiz tekstā nolasījās, bet tas nenozīmē, ka tā ir patiesība, vnk minēji, ka varētu saprast tevi, tādēļ minēju to, ko varbūt nesapratu, toreiz noteikti nesapratu. Tā jau satiekot dzīvē, man bija iespaids, ka esi miermīlīgs cilvēks. Un arī no cibas tekstiem tagad.

Tas tiešām bija sen, tad vēl nelasīju regulāri tavu cibu, tāpēc var gadīties pārpratumi, jo tik labi nepazīstu. Katrā ziņā tas nav pārmetums, vnk minēju pirmo iespaidu, kas noteikti var būt greizs. Atvaino, ja aizskāru kaut kā vai nepatiesi apvainoju.

Jā, par feitas depresiju zinu, tas var iztukšot līdzcilvēkus, bet es pazīstu viņas jauko pusi, to tad arī atmiņās saglabāju, pat ja viņas acīs biju salauzts putniņš. Tagad esmu ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Man viss dzīst lēnām, protams, kaut kad jau beigsies arī melnais periods.