Es ilgi domāju, ka narkotikas ir kaut kas viendabīgs – vai nu cilvēks lieto narkotikas, vai nelieto. Bet šāds skatījums ir pārāk primitīvs un nav īsti noderīgs dzīvē.

Vai cilvēks, kas ir dažreiz uzpīpējis marihuānu ir tāds, kurš lieto narkotikas?

Vai kāds, kurš dažreiz tusiņos lieto amfetamīnu, ir tāds, kurš lieto narkotikas?

Vai kokaīna šņaucēji Eiropas Parlamentā lieto narkotikas?

Vai no benzodiazepīniem atkarīgais, kas tos pērk ar ārsta recepti, ir narkotiku lietotājs?

Vai heroīna džankiji lieto narkotikas?

Un vai regulāri alkohola lietotāji lieto narkotikas? Šī ir visbiežākā atkarība, kas nekādi nav nošķirama no citām atkarībām.

Visas iepriekš minētās cilvēku grupas ir tik ļoti atšķirīgas, ka frāze “lieto narkotikas” vairāk apslēpj nekā izskaidro. Es arī jau kopš bērnības esmu lasījis dažus literātu darbus par šo tēmu un tagad es saprotu, cik ļoti maldinošs ir viņu skatījums attiecībā narkotiku lietošanu, kur viss ir sabērts vienā katlā. Tieši viņi ir visvairāk veicinājuši šo maldīgo izpratni par “narkotiku lietošanu” kā viendabīgu parādību. Attiecīgi tas ir ietekmējis arī tiesiskos aspektus, kopumā veidā, kas nav labvēlīgs kaitējuma samazināšanai.

Pat tas, ka misuse latviski tulko kā ļaunprātīga lietošana, ir pārmērīgs akcents uz lietotāja morālo vērtējumu. Varbūt cilvēks to nedara ar ļaunu prātu, vienkārši smagi cieš un meklē savu garīgo vai fizisko sāpju remdējumu.

Es nedaudz novirzījos no tēmas, jo saprotu, ka tu gribēji teikt, ka citi pielīdzina tavas sajūtas noreibumam. Tā ir interesanta tēma, jo tā laikam ir, ka skaidrā prātā var sasniegt to, kas citiem šķiet var būt tikai narkotiku ietekmēts. Man likās tomēr svarīgi gūt skaidrību tajā, kas tiek domāts ar “lieto narkotikas”. Varbūt pārāk daudz esmu redzējis heroīna džankijus, un nespīd tur nekāda garīgas atziņas, tā ir tikai elle šiem cilvēkiem. Savukārt amfika lietotājiem varbūt vienkārši panāk efektīvāku prāta koncentrāciju, ja nepārdozē.