13 March 2020 @ 08:42 pm
Bet kur paliek cilvēka personība?  
Laikam pirms diviem gadiem lasīju grāmatu "Saules kodols", bet toreiz vēl naivi domāju, ka autores radītās pasaules distopijas likumi uz reālo dzīvi neattiecas. Burtiskā nozīmē jau arī neattiecas, bet reizēm šķiet,ka esmu kā morloka, kurai jāmaskējas par eloju.

Vai tā ir augstprātība gribēt būt tam, kas esi patiesībā? Vai tavu personību var ierobežot kastītes? Varbūt tiešām nemaz tādas nemainīgas ammenī cirstas personības nemaz nav. Un Tu pati vari sevi radīt un izdomāt no jauna sevi tā, lai tevi pieņemtu sabiedrība, taču saskaņā ar saviem ideāliem. Teorētiski jau skaisti, bet kā būs praksē?
 
 
( Post a new comment )
Eos[info]eos on March 14th, 2020 - 12:13 am
Man teica, ka darba intervijās tomēr jāspēj sevi prezentēt tā, lai izskaties pietiekami friendly (priekš sievietes) vai competitive un assertive (priekš vīrieša).

Mēs gan adaptējamies. Es tēloju to assertive skolotāju (kaut ar gadiem tiešām kaut kāda pašapziņa ir). Tu esi tulkotāja, kura izvairās no darba intervijām, jo slēdz līgumus (taču, lai kaulētos par līguma nosacījumiem, arī jāprot dominēt).

(Reply) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on March 14th, 2020 - 12:52 pm
Es domāju, ka jāveido ārējais tēls saskaņā ar sevi, tad būs gan pārliecība, gan draudzīgums. Cenšanās izpatikt citiem rada tikai liekas problēmas.
(Reply) (Parent) (Link)