Nē, tā doma bija, ka mākslas terapeitiem šī prasība ir ierakstīta oficiāli, vismaz pēc tās grāmatas. Neoficiāli jau daudzām profesijām to derētu.

Nedomāju, ka tur ir, ko šaubīties. Analizējot sevi un cilvēkus, visu var saprast. Jautājums ir tikai par gribēšanu.

Vai ir labi gribēt to, ko nevar pacelt? Es skatos reālistiski.

Nav izaugsmes, ja cilvēks nekad negrib to, ko it kā nevar pacelt. Celšanas procesā iemācās.

Jēdzīgāk tomēr darīt to, kas padodas.
Es te vairāk par profesionālo jomu, ne hobijiem. Nevajag darīt sev pāri. Jo tā būs tikai sevis salaušana, nevis izaugsme. Izaugsme ir tad, ja cilvēks attīsta savus talantus.

Attīstība notiek tad, ja cilvēks dara kaut ko vienu. Nevis haotiski svaidās, nemitīgi kaut ko pamēģinot.

Es te jau par emocionālo inteliģenci. Ko, tāpat kā mentālo inteliģenci, var trenēt. Citādi sanāk, ka cilvēkam jāsaka: "Es jau tāds padumjš, bet ar zelta rokām, un man tas ir ok".

Mājiens ar mietu, ka trūkst man emocionālās inteliģences, tāpēc jāstudē mt? Wow!

why so serious? Drīzāk, ka emocionālā inteliģence ir visiem, un to var trenēt.

Un, es personīgi uzskatu, ka Tev jau tagad pietiek emocionālās inteliģences tādam darbam.