CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

Vārdu sakot tā.
Vakar pacilāta noskaņojuma braucu no teātra,pa ceļam sazvanos ar māmiņu, papļāpājam.
Atslēdzu durvis, dungojot dziesmiņu.
Ieeju dzīvokli.
Ieslēdzu gaismu.
Ieeju virtuvē.
Mans žoklis atkaras un acis izspiežas no orbītām.
Uz galda 2 pīrāgi
Kuri no rīta tur definatlī nebija.
Stāvu , skatos, cenšos nedomāt par atkārušos žokli
Dzirdu kā nosirmo mani mati.
Skatiens pāriet uz sienu. Mīkstā mantiņa , kura bija ieņurcīta plauktā, uzkārta uz nagliņas.
Ex bf- pirmā doma. Atgriezies , lai mani piebeigtu.
Drudžaini secinājumi- maniaks noteikti ir istabā, jo tur vēl nebiju.
Domāju par to, ka labi, ka nepaspēju aizslēgt ārdurvis un tagad vareēšu ātri izskriet pagalmā un saukt palīgā .
Domaju par visām briesmu filmām, kuras esmu redzējusi.
Domāju , ka labi, ka esmu detektīvu cienītāja. Vismaz zinu aptuveni kā jārīkojas situācijā Maniaks Guļamistabā.
Pieeju pie istabas. Ar spērienu atšauju vaļā durvis.
Saklāta gulta. Perfekti saklāta.
Ausīs dun mūzika no Psycho dušas kadriem.
Izskrienu ārā koridorī, zvanu mammai ar tekstu - blja mana dzīvokli bijis maniaks un atstājis 2 pirāgus!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Mamma ķiķina. Izrādās šī pa dienu atbraukusi, atvedusi man dāvanas , sabāzusi manā nevainīgajā beznaudas perioda ledusskapī, kurā bija tikai suņu konservi, lauku labumus un devusies ar autobusu atpakaļ uz manu dzimto miestu.
Tā nu vakarā sēdēju, ēdu skābeņu zupu un dzēru rabarberu kompotu. Uz pīrāgiem kādu laiku neskatīšos.
Bet tā beibīte- tā kura mana mamma, man ir parādā matu krāsu un psihiatra konsultācijas.

visnakts raudāšana + nepamatota eksistenciālā krīze. Ja ņemsiet šo kompektu , Jums pienākas BONUSS*.
Kāda runa- Done!
*BONUSS - atklāsme, ka tieši šodien ir teātra izrāde, uz kuru laimētas biļetes konkursā.
Nu reizēm tu esi pat ļoti vezuchaja, Dizzy. Visnoskumušākais no visiem slikti ģērbtajiem ... dodies pretī kultūrai, meties daiļo mākslu apskāvienos..

May 28th, 2008
Early Morning Buddhist Inspiration
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

One doesn't become enlightened by imagining figures of light, but by making the darkness conscious. The latter procedure, however, is disagreeable, and therefore not popular.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

What You Think Upon Grows...

Have a Smooth Day!

X: chaa, zaika
Y: heloo!
X: kas jauns un skaists tava bezjedzigaja dziviitee?
Y: bezjeedziiba palēnām pāriet jaunā kvalitātē
X: mosh aizejam teju iedzert?
Y: nesanaaks, haltuura
X: /uzmet luupu/
Y: /aiziet stūrī nokaunēties/
X: / iemochi Y ar pieri sturi /
Y: /iesit ar elkoni pa ribām kā atbildes reakciju/
X: mudaks / izrubi ar sitienu ljoti intiimu vietu/ tagad toch necelsies.
Y: /nokritis zemē bez spēka, izrauj no kabatas biroja nazīti un pārgriež ahila cīpslu aizejoshajai X/
X: /eleganti pievelkot kaju atklanas/
Y: /atguvies no sitiena paķer krūzīti ar svaigu kafiju un aplaucē atklanošas X pakausi/
X: nodeviigi /padomaja X/ ar skavotaju paris reizes neverigi ieshaujot Y pecpusee. Atkal bus pie friziera jaiet
Y: /asinīm šķīstot no savainotās pēcpuses nejauši pagrūž X, kas neveikli stberējot un meklējot līdzsvaru izkrīt pa logu/
Y: /atskan kliedzieni no ielas/
Y: /savācās ziņkārīgo pūlītis/
X: Neljotnaja pagoda /nodomā X, neverigi notraushot iedomatu putekli no Diesel dzhinsam. Censhas ignoret nolauzto papedi. Uzsmaida zinjkarigo puuliitim/
X: no liktenja neizbegsi /X, apceriigi/

Lilija. Ar vienu "l".
Sīkbūtne. Kokvilnas zeķubiksēs, tenisa čībās, tumši zilā kleitā un mūždien ar lakatiņu. Kādreiz es biju mazāka par viņu, tad pāraugu. Jokaini bija skatīties uz Liliju no augšas. Tāpēc, ka vienmēr jutos "sīkā". Un visu mūžu uzrunāju Liliju uz Jūs. Nekādu "tu", "tavs" un tavējais ". Jūs.
Mēs dzīvjām dažādās pilsētās. Tikai vasarās es uz pāris nedēļām pārvācos uz ciemu pie jūras. Pie Lilijas. Mazā mājiņā pašā pasaules malā. Tur, kur upe ieplūst jūrā, uz paša stūra bija Lilijas mājiņa. Patiesībā tikai maza istabiņa un virtuvīte. Un mazākais ledusskapis, ko esmu redzējusi. Ja pakāpos uz maza soliņa pie loga, tad pāri ceriņiem varēju redzēt kuģus, kuri nāca un gāja saguruši sīkā miesta ostā.
Mēs smuki saģērbāmies un staigājām pa ciemu. Runājāmies ar tantēm, kuras skatījās cik atkal esmu izaugusi. Dzērām kakao un ēdām ceptas reņģes. Klīdām pa kāpām. Es skraidīju pa pludmali, bet Lilija spītīgi gāja tikai pa ūdeni. Tas stiprinot vēnas. Un baltās smiltis vislabāk izņēmot no drēbēm traipus. Tā lūk.
Ekstremāli ticīga. Nu ekstremāli. Blakus Lilijai gribējās ticēt. "Katram ir iespēja izvēlēties- ticēt vai ne". Un man gribējās ticēt, jo Lilijas ticība bija tik patiesa un īsta. Vakara pasaciņas vietā man tika Jāzeps ar visu savu neganto brāļu baru un plostojošais Noass. Tie bija mani mīļākie stāsti. Un veca, izbalējusi pastkarte. Ar bērniņu, kurš noliecies pāri aizai. Tūlīt paslīdēs un viss. Bet nē, Lilijai viss bija pārdomāts. Aiz bērniņa stāv sargeņģelis , kurš uzmana savu noklīdušo avi. Un izglābs. Ticēs bērniņš vai nē. Jo tāds ir sargeņģeļa goda kodekss.
Lilija pārdeva Bībeles. Nauda gan visa gāja draudzei, peļņas nekādas. Bet es jau brīdināju- ekstrēmi ticīga. Savās tenisčībās, lakatiņā un milzu mugursomu (ja nu pieprasījums pēc garīgās literatūras pēkšņi kļūtu nekontrolējams)viņa spītīgi pārvietojās 15 km rādiusā ap mazo jūras pilsētiņu. Kādi mūsu paziņas vēlāk stāstījuši, ka nopirkuši Lilijas Bībeli. Tāpēc, ka redzēja, cik mugursomā viņai vēl to daudz. Un cik tālu ceļu viņa nākusi. Šis 1.5 metrus garais gaismas nesējs tumsības valstī.
Par Liliju. Par vismazāko no manām vecmāmiņām

Kafijas pauzē nolēmu ielūrēt kādā Latvijas sieviešu portālā. Diskusijas par dažādām tēmām, sasāpējuši jautājumi. Nu vārdu sakot- paskatīties par ko Latvijas vidusmēra sieviete ķer kreņķi ikdienā. Tikai pirmajā lapā risinātas šādas tēmas :
Mutē bumbulis :(((
stafilakoki acīs
Tieksme eest kriitu
Pamācību klizmas taisīšanā
Nu klau... nē neko... laikam no comments šoreiz