Dizzy visu nakti noraudāja. Slūžas vaļā, plūdi guļamistabā. Spilvens pieraudāts. Es pat neatceros, kad pēdējo reizi pirms tam raudāju. Bij aizgājis ciet. Un tagad nevar apstādināt. Iemigu un atkal pamodos. Un atkal raudāju. Nakts vidū dzēru tēju ar pienu. Un raudāju. Tad izbeidzās piens. Un loģiski, ka par to ar bija jāparaud. Tad kārta pienāca nomierinošai tējai. Cik labi, ka man ir Mada, kura no saviem Gruzijas klejojumiem atved māsai nomierinošu tēju ar dīvainu smaku . No pārsimts gadus vecas Gruzijas aptiekas. Kaut kur kalnos. Bet paraudāt esot veselīgi... njaa |