Vārdu sakot tā. Vakar pacilāta noskaņojuma braucu no teātra,pa ceļam sazvanos ar māmiņu, papļāpājam. Atslēdzu durvis, dungojot dziesmiņu. Ieeju dzīvokli. Ieslēdzu gaismu. Ieeju virtuvē. Mans žoklis atkaras un acis izspiežas no orbītām. Uz galda 2 pīrāgi Kuri no rīta tur definatlī nebija. Stāvu , skatos, cenšos nedomāt par atkārušos žokli Dzirdu kā nosirmo mani mati. Skatiens pāriet uz sienu. Mīkstā mantiņa , kura bija ieņurcīta plauktā, uzkārta uz nagliņas. Ex bf- pirmā doma. Atgriezies , lai mani piebeigtu. Drudžaini secinājumi- maniaks noteikti ir istabā, jo tur vēl nebiju. Domāju par to, ka labi, ka nepaspēju aizslēgt ārdurvis un tagad vareēšu ātri izskriet pagalmā un saukt palīgā . Domaju par visām briesmu filmām, kuras esmu redzējusi. Domāju , ka labi, ka esmu detektīvu cienītāja. Vismaz zinu aptuveni kā jārīkojas situācijā Maniaks Guļamistabā. Pieeju pie istabas. Ar spērienu atšauju vaļā durvis. Saklāta gulta. Perfekti saklāta. Ausīs dun mūzika no Psycho dušas kadriem. Izskrienu ārā koridorī, zvanu mammai ar tekstu - blja mana dzīvokli bijis maniaks un atstājis 2 pirāgus!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Mamma ķiķina. Izrādās šī pa dienu atbraukusi, atvedusi man dāvanas , sabāzusi manā nevainīgajā beznaudas perioda ledusskapī, kurā bija tikai suņu konservi, lauku labumus un devusies ar autobusu atpakaļ uz manu dzimto miestu. Tā nu vakarā sēdēju, ēdu skābeņu zupu un dzēru rabarberu kompotu. Uz pīrāgiem kādu laiku neskatīšos. Bet tā beibīte- tā kura mana mamma, man ir parādā matu krāsu un psihiatra konsultācijas. |