Diapozitīvs

Detektīv/piedzīvojumu/mistērijas žanra grāmata, kura tīņa gados (ap 14) man šķita tik ļoti saistoša esam, ka vairākkārt tika ņemta no bibliotēkas un pārlasīta. Pagājuši gadi 13 un vēlreiz paņēmu grāmatu rokās, un varu piedāvāt savu artavu grāmatas novērtēšanā:

Salīdzinot ar atmiņām no saviem šī darba glorificēšanas laikiem, tā šķita saturā daudz naivāka un, runājot Štāla vārdiem, pliekana - pat līdz līmenim, kad, nedaudz vīlies, noliku to nost uz mēnesi, varbūt diviem. Taču aizvakar sagribēju detektīvpiedzīvojumus un nolēmu dot tai vēl vienu iespēju - un nostrādāja. Atkal tiku ierauts latviešu privātdetektīvu dēkās, šķetinot gana samežģītu, noslēpumainu un tumšu lietu. Beigu galā, ja iemetam iekšējam policistam - kuram nepatīk panaivi mēģinājumi barot ar sazvērestības teorijām un prastu biblisko sātanismu un bibliskajām patiesībām Dena Brauna gaumē - kārtīgi pa galvu ar lielisku pusķieģeli vai diviem, bez viņa klātbūtnes grāmata uzreiz šķiet baudāmāka un varam šo savā ziņā klišejisko un naivo grāmatas daļu baudīt iz tēlu pozīcijām: attiecīgo tēlu pārliecības, pasaules uztveres, redzējumi un skatījumi uz lietām.( ... tālāk ... )

To viņš teica būtnei ar vārdu Ariel. Bet labāk to būtu teicis Legacy Of Kain komandai, kura to varētu būt ņēmusi vērā, jo tā vien šķiet, ka laiks ir bijis tieši tas, kas ir pietrūcis šīs spēles radīšanas laikā. Proti – bez dažām konceptuālajām izmaiņām (statiska, sliktas darbības kamera, Raziel un Kain kontrole; samazināta grūtības pakāpe gan Action, gan Puzzle žanru izpratnē, u.c.) ir novērojams kas tāds, kas Soul Reaver 1. un 2. daļā netika novērots, proti – kukaiņi un nepilnības: - neizskaidrojami sliktais kameras darbs – pie velna, līdz šim bija viss labi, kamdēļ tagad tik ļoti akcentēta statiskā kamera kā Survival Horror žanrā? S-H žanrā tā iederas, definējot kinematogrāfisko un baiļu estētiku, bet tam, manuprāt, nav īsti vietas tik dinamiskā spēlē kā šī, ja vien šāds kameras darbs nav novests līdz pilnībai, kas šeit nav darīts. Audio problēmas – daudzās vietās dažām darbībām uz ilgāku laiku pazūd skaņa, piemēram, dvēseļu uzsūkšana bez ierastās un gaidītās skaņas. Dažviet arī mūzika aizdomīgi nav.
Taču ne viss ir slikti, protams. Tīkams aspekts ir abu protagonistu kontrole, kas nozīmē to, ka spēle darīs Legacy Of Kain sērijai ierasto darbiņu – izcilā manierē stāstīs intelektuālu, metaforām pilnu, episku stāstu par vampīriem, dēmoniem, dažādām to rasēm, cilvēkiem, laiku, likteņiem un nākotni, kas arī sasodīti labi, kā allaž, šai sērijai padodas. Līdz ar to, itin viegli varam pievērt acis uz slikto kameras darbību un salīdzinoši retajām tehniskajām problēmām, un ar prieku un patiesu baudu skatīties lieliskās kinematogrāfiskās ainas, analizēt un smadzeņot par stāstu un tā daudzajām līnijām, kuras savieno iepriekšējās daļās definētos punktus, atkost un baudīt metaforas, kā arī priecāties par Legacy Of Kain raksturīgo un absolūti lielisko pasauļu dizainu, konceptu un to, ar kādu perfekciju ir radīts stāsts un vides. Interesanti, bet pēc spēles palika neliela riebīguma piegarša. Manuprāt, tieši šo problēmu dēļ, kurām pievienojas grūtības pakāpes samazināšana: ( ... tālāk ... )

Spēle paņem labāko no pirmās daļas un pieliek tam klāt pāris jauninājumus, bet drastiski samazina grūtības pakāpi, tādējādi atņemot pirmās daļas burvību un padarot spēli spēlējamāku svētdienas geimeru kategorijai.

Ja pirmajā daļā vajadzēja mirt uz katru pikseli, tad šeit tikai pie katra otrā bosa vai arī pie trešā, kā arī vienkāršām antagonistu ordām ir problēmas likvidēt protagonistu. Bet, neskatoties uz to, spēle ir izklaidējoša un interesanta Action Adventure manta ar ļoti spēcīgu estētisko vērtību - telpu un pretinieku dizains nekad iekš Devil May Cry 2 nebeidz pārsteigt.
Taču, DMC2 vairs neprot pārsteigt kā to prāta pirmā daļa. Vienīgi uz beigām, spēlējot dāmas disku, ir daži pārsteigumu elementi, kādi bija sastopami pirmajā daļā.
Otrā daļa ir īsāka (ar Dante izgāju ~8h, ar dāmu ~6 Vs DMC1 ~11h) un jāsaka, ka estētiskāka tīri vizuālā noformējuma un tā tehniskajā pasniegšanas ziņā.
Jāpiezīmē, ka protagonisti ir arī stīvāki un neprot vairs izdarīt garas un krāšņas uzbrukumu ķēdes – tas ir būtisks akmens DMC2 dārziņā. Un tā kā šī ir Action spēle, tad Action un grūtības pakāpes samazināšana ļoti ietekmē to, kā spēle tiek uztverta un spēlēta. Līdz ar to, DMC2 ir garlaicīgāka un ne tik aizraujoša kā pirmā.
Viss, kas spēlējot DMC2 uz ekrāna notiek, ir raksturojams kā pirmās daļas skaistināšana un daudz zemākas grūtības pakāpes piešķiršana, pārvēršot game-play vairāk vai mazāk par primitīvu pogu bliešanas festivālu, jo izstrādāt uzbrukumu taktikas un kombināciju ķēdes šeit vairs nav tik ļoti nepieciešams. Turklāt arī pie tēla attīstīšanai vitālajiem Red Orbs var tikt krietni vieglāk klāt. It viss otrajā daļā ir atvieglots...
Savukārt - izejot spēli, tika iedota Hard Mode. Varbūt pēc tās izspēlēšanas kaut kad tālākā nākotnē tā būs tuvāk pirmās daļas kaitinošajai, bet nepieciešamajai grūtības pakāpei.

( ... tālāk ... )

Stāsts:
Pirmās daļas stāsts bija dziļš, sarežģīts un intriģējoši savīts un tā izpildījums – sasodīti lielisks, kvalitatīvs un gudrs, un to izspēlēja pamatā 3 tēli – Kain, Raziel un Elder God, palīgā ņemot kaudzi antagonistus. Spēle beidzās ar kādu kauju, kura tad arī ir otrās daļas sākums.
Wikipedia: "Legacy of Kain: Soul Reaver 2 is a video game that was released on the PlayStation 2 and PC. It is the sequel to Legacy of Kain: Soul Reaver and the third game in the Legacy of Kain series. It was released in 2001 by Crystal Dynamics and Eidos Interactive to limited success. The game follows the journey of the wraith Raziel as he travels through time for answers to his destiny while meeting with and being manipulated by various beings, including his vampire murderer and former master, Kain. The game was praised for its involved storyline and improved gameplay from the first game, but was criticized for no side-quests and being easier than its predecessor."
Otrajā daļā stāsts ir vēl komplicētāks, izsmalcinātāks un pat dziļāks – par to liecina kaut vai citētā Raziela ceļošana laikā, kuras rezultātā daudzas Time Streaming Chamber apmeklēšanas reizes stāstā atklāj ko pavisam negaidītu, komplicējoši estētisku un mīklainu – bet šo funkciju veic ne tikai Time Streaming Chamber ar savu ierīci ceļošanai laikā, bet arī ikkatra sastapšanās ar citiem spēles protagonistiem un antagonistiem. Un stāsta laikā Razielam tiek sniegta gana daudz vielas pārdomām – vai tiešām Kains ir viņa Nemesis?
Citiem vārdiem – spēles stāsts dara visu, lai būtu izsmalcināts un pilnvērtīgs spēles virzītājspēks, skaistināts ar spēlētāja traukšanos tam cauri, proti – game-play.

Raziel: So its true... what Kain and Vorador told me. I am some kind of unholy vampire messiah.
Janos: Unholy? No... Messiah? Perhaps.
Raziel: I dont like that word... it smells of martyrdom." ( ... tālāk ... )

Par spēli uzzināju, iegādājoties kārtējo Capcom spēli iekš Ebay (šķiet, ka tā bija Resident Evil: Code Veronica X), kurai līdzi bija jānāk Devil May Cry demo diskam, bet tas tur nebija. Paskatījos izdevēju un tas bija un joprojām ir Capcom – daudzsološs radītājs. Bet pirms spēles iegādes es no tās neko daudz negaidīju - nebiju pētījis. Bet tas mainījās pirms kāda mēneša, kad spēle tika iepazīta caur cilvēku atsauksmju un recenziju gūzmām. Beigu galā arī nopirku pirmo daļu, kuru izgāju un šeit recenzēju:

Wikipedia: “Devil May Cry (frequently abbreviated as DMC) is an action game developed by Capcom Production Studio 4 and published by Capcom in 2001 for the PlayStation 2. Although the first game in the Devil May Cry series, the events in the game are second in the series storyline's chronological order, taking place after events in Devil May Cry 3: Dante's Awakening, and before Devil May Cry 2 and Devil May Cry 4.
Set in modern times on the fictional Mallet Island, the story centers on the characters Dante and Trish and their quest to confront the demon lord Mundus. The story is told primarily through a mixture of cutscenes, which use the game's engine and several pre-rendered full motion videos.
Devil May Cry received prominent coverage in the video game media, high overall scores from professional reviewers, and has sold more than two million copies."

"Devil May Cry began its development life as a Resident Evil 4 title for PS2, after the completion of Resident Evil 2, under the direction of Hideki Kamiya and "Team Little Devil". Early research and development work included a trip to Spain, to examine various castles as a basis for the game's environments. However, in prototype status, the game proved to be a radical departure from the established Resident Evil formula and the survival horror genre in general. Rather than abandon the project entirely, the premise was changed and the game eventually became Devil May Cry. Some of the major gameplay elements were partially inspired by a bug found in Onimusha: Warlords. During a test-play, Kamiya discovered that enemies could be kept in the air by slashing them repeatedly, which lead to the inclusion of juggles by gunfire and sword strikes in Devil May Cry.
According to Kamiya, Devil May Cry was designed from the ground up around Dante's acrobatics and combat abilities. The decision was made late in the development process to change the game to a more mission-based advancement, instead of the more open-ended structure of the Resident Evil games. Devil May Cry's difficulty was intentional, according to Kamiya, who called it his "challenge to those who played light, casual games."

Game-play:
Visa spēles būtība ir ietverta līmeņu struktūrā, proti, ( ... tālāk ... )

Horror žanra baudīšanai derētu tā kā nedaudz vairāk pievienot pārstāvjus no Adventure/Action žanriem, radot plašāku videospēlēšanās baudu. PlayStation 3 konsole man vēl nav un gadu vai kādus gadus vēl nebūs, jo priekšnosacījums būtu vismaz 49" HDTV iegāde ar vismaz 1080p standartu. Pirms attiecīgā vārdiņa kļūšanas par ļaužu mēļu pastāvīgo iemītnieku, biju domājis šāda verķa iegādi iekš 2009. vai 2010. Bet nu - reāli būtu skatīties uz padsmitajiem datumiem. Neskatoties uz to, noskatītas ir šādas šķietami garšīgas videospēles - dikti piselīgas, Action-Adventure bāzētas "eye-candy" tipa baudas, cerams, ka ar labu stāstu (klikot uz bildēm):
- X-Blades - http://www.gametrailers.com/game/10177.html
- Bayonetta - http://www.gametrailers.com/game/6772.html

X-Blades is an upcoming action-adventure game for the PlayStation 3, Xbox 360 and Microsoft Windows. The player assumes the role of Ayumi, a pistol-blade user. The game was developed by Gaijin Entertainment and will be published by SouthPeak Interactive and TopWare Interactive. It was already released in December, 2007 by 1C Company only in the Russian language for Microsoft Windows, under the title Oniblade.
Reception:
Electronic Gaming Monthly calls its "lead character, Ayumi...a typical sassy, scantily clad, smart-talking bad girl, who proves once and for all that a bikini-thong combination is suitable armor for taking on hordes of...just about anything."


Bayonetta is an upcoming video game for the PlayStation 3 and Xbox 360, developed by PlatinumGames in cooperation with Sega, who will publish the title. Directed by Hideki Kamiya, creator of the Devil May Cry series, it will tell the story of the eponymous witch, Bayonetta, who has guns on her feet and hands, blowing off the heads of monsters masquerading as angels. Creator Hideki Kamiya has said that "Bayonetta will blow the doors off the action genre".
Characters:
The main character in Bayonetta is a witch who uses her own hair to perform magical attacks against her foes. She also uses handguns and a variety of other weapons. Another male character(Lucan)was shown in the TGS 2008 trailer, though his role in the game is unknown.

Mmmm, Manga + erotika + Devil May Cry + God Of War... Ar šādu kombināciju kļūdīties ir ļoti grūti! Piselīgi, izskatīgi, adventurīgi, actionīgi, eksplorerīgi un ar klasikas garšu, ņam.

Jautājums prognozēm: cik reižu gribēšu kniebties šo spēļu laikā?

Man dikti sirdij tuvas ir senās civilizācijas - kaut vai tīri noslēpumainības un estētikas spektros.
Tā nu es vandos pa netu un uzeju spēli ar nosaukumu Egypt. Iekš Gamespot par to ir gandrīz kapa klusums. Kaut kas ir iekš IGN un kaut kas vēl kaut kur. 3 spēles ir uz PC un otrā daļa uz PlayStation - tad nu tā ir arī manas intereses objekts. Veicam izmeklēšanu un secinām, ka pirmā daļa ir vērtēta zem "viduvēji", bet ir uzteikta spēles dokumentālā un informatīvā puse - otrajā daļā ir jābūt kam līdzīgam.
Un man šķiet, ka tieši tas, kas daudziem neinteresē, varētu mani interesēt, proti, nevis game-play, bet gan informācija, pasniegta interesantā, saistošā formā.

Par otro daļu gan ir labākas atsauksmes. Un tā kā tā ir vienīgā daļa uz PlayStation, secinājums ir viens: jāpērk nost šo šķietami ūberreto spēli, par kuru lielie spēļu informācijas devēji visnotaļ klusē.

Izstrādātājs: Cryo Interactive Entertainment; izdevējs: DreamCatcher Interactive.


Šeit ir nedaudz info par pirmo spēli:

- http://www.allgame.com/cg/agg.dll?p=agg&sql=1:28303
- http://www.wallpaperama.com/shop/B00004ZCO7/Egypt_Tomb_of_the_Pharaoh.html

Te par otro:

- http://www.allgame.com/cg/agg.dll?p=agg&sql=1:36848
- http://www.wallpaperama.com/shop/B0002UOHXE/Egypt_II_The_Heliopolis_Prophecy.html
- http://uk.gamespot.com/pc/adventure/egypt1156bctomboftp/player_review.html?id=324084&tag=readerreviews;continue

"In this one-player adventure, you gather clues and items in an attempt to find a cure for a prophesied disease, mostly from a first-person perspective. Several options include a "Visit the City" exploration of the digitally reconstructed city of Heliopolis, as well as detailed documentation on seven game topics: Urbanism in Egypt, Medicine, Egyptian Society, Scenes from Daily Life, Women in Egypt, The Reign of Amenhotep III, and In Service to the Gods.

Game elements include music by Farid Russlan, a variety of logic puzzles (e.g., inventory, moving pieces, volumetric), story-evolving animated cut-scenes, and wide-ranging sub-mysteries that involve far more than the main story."

Un par trešo pats sameklēsi, ja interesē.