Soul Reaver 2 (PS2, PC, 2001)
Jan. 13th, 2009 | 03:00
No: : disfigurator
"Kain refused the sacrifice"
"Soul Reaver 2 godpilni turpina demonstrēt Legacy Of Kain sērijai raksturīgo spozmi – arī šī daļa ir vizuāli un saturiski tumša, groteska un gudra Adventure/Action/Puzzle spēle ar stāstu kā tās centrālo virzītājspēku."
Stāsts:
Pirmās daļas stāsts bija dziļš, sarežģīts un intriģējoši savīts un tā izpildījums – sasodīti lielisks, kvalitatīvs un gudrs, un to izspēlēja pamatā 3 tēli – Kain, Raziel un Elder God, palīgā ņemot kaudzi antagonistus. Spēle beidzās ar kādu kauju, kura tad arī ir otrās daļas sākums.
Wikipedia: "Legacy of Kain: Soul Reaver 2 is a video game that was released on the PlayStation 2 and PC. It is the sequel to Legacy of Kain: Soul Reaver and the third game in the Legacy of Kain series. It was released in 2001 by Crystal Dynamics and Eidos Interactive to limited success. The game follows the journey of the wraith Raziel as he travels through time for answers to his destiny while meeting with and being manipulated by various beings, including his vampire murderer and former master, Kain. The game was praised for its involved storyline and improved gameplay from the first game, but was criticized for no side-quests and being easier than its predecessor."
Otrajā daļā stāsts ir vēl komplicētāks, izsmalcinātāks un pat dziļāks – par to liecina kaut vai citētā Raziela ceļošana laikā, kuras rezultātā daudzas Time Streaming Chamber apmeklēšanas reizes stāstā atklāj ko pavisam negaidītu, komplicējoši estētisku un mīklainu – bet šo funkciju veic ne tikai Time Streaming Chamber ar savu ierīci ceļošanai laikā, bet arī ikkatra sastapšanās ar citiem spēles protagonistiem un antagonistiem. Un stāsta laikā Razielam tiek sniegta gana daudz vielas pārdomām – vai tiešām Kains ir viņa Nemesis?
Citiem vārdiem – spēles stāsts dara visu, lai būtu izsmalcināts un pilnvērtīgs spēles virzītājspēks, skaistināts ar spēlētāja traukšanos tam cauri, proti – game-play.
Game-play:
Ja ir spēlēta pirmā daļa, Raziela vadīšana cauri samudžinātajam stāstam – kuru ir tik patīkami atšķetināt – būs pazīstama, vien mainītas ir kontroļu konfigurācijas, pie kurām jāpierod. Būtība ir tā pati vecā, labā – Hack-and-Slash brīžos, kad ir konfrontācijas, Adventure it visos brīžos, kā arī Puzzle žanrs – tajos brīžos, kad viena apkārtnes-telpas tipa puzle ved pie nākamās un nākamā pie nākamās, lai beigu galā aiz trejdeviņām puzlēm iegūtu papildspēju, ar kuru papildināt Reaver Of Souls, un kura ir būtiska, lai tiktu pāri tai vietai, kura bija spēles sākumā, vidū un tajā tur telpā – beigās...
Arī šeit ir nepieciešama vai nu laba atmiņa, vai spēja sekot norādēm – spēles pasaule, lai gan šaurāka, joprojām satur diezgan daudz nepieciešamības domāt par to, kur jāiet tālāk, lai gūtu progresu. Un, ja tiek aizmirsts, kur atradās altāris, kur jāizmanto to un to spēju/enerģiju – var klāties plāni. Iespējams, ka tik plāni, ka spēlētājam var rasties (un radīsies) nepieciešamība bradāt cauri spēles pasaulēm meklējot izmaiņas tajā, vai arī ķerties pie atbrīvojošās, bet sakaujošās caurejas.
Puzles:
Iespējams, ka pirmajai daļai var pārmest to, ka teju visas tās puzles ir bloku tipa – klucis jāgriež šādi, tad šitādi, jāmet tur augšā un jāiebāž tur, nereti saskaņojot attēlus un citu piktogrāfisko informāciju, lai gūtu progresam vitālu apbalvojumu par puzles pieveikšanu. Bet arī iekš šāda šķietama viendabīguma šīs puzles bija ārkārtīgi patīkamas un saistošas.
Bet otrā Soul Reaver daļa – neviena paša blokveida puzle, tā vietā ir daudz radošāka pieeja tikšanai pie progresam vitāliem Reaver Of Souls papildinājumiem – tādi kā manipulēšana ar uguni, slēdžiem, telpu, objektiem, Spectral Realm un arī pašu Reaver Of Souls (visnotaļ bieži nāksies to apveltīt ar kādu no 4 elementiem un tad izmantot kā atslēgu vai ar atsevišķu elementu apveltītas telekinētiskās enerģijas projicētāju), kā arī ir saglabāta tīkamā formula – bosu cīņas arīdzan ir puzles, kuru atrisināšanā ir jāizmanto gan prāts, gan spēks.
Dizains:
Ņemot vērā to, ka šī ir PS2 spēle, varēju to baudīt daudz labākā tehniskajā izpildījumā un skaidrāk baudīt gotiski grotesko vampīru klanu arhitektūru aizraujošos apveidus. Spēles darbība notiek it visos izgaismojuma apstākļos – ir gan krēsla, gan diena, gan pilnīga nakts un ikkatrs no izgaismojuma veidiem atklāj citādu pasauļu estētiku – un kā nu ne, ja šie izgaismojumi mainās pamatā tajos gadījumos, kad Raziels iznāk no Time Streaming Chamber citā laikā, bet tajā pat vietā – šādas struktūras dēļ spēle faktiski necieš no potenciālajām backtracking radošajām blaknēm.
Tēli – tie varēja būt daudz detalizētāki un plastiskāki, nekā pirmajā daļā, bet, lai cik dīvani tas arī nebūtu, šeit vēl atlika lauciņš uzlabošanas darbiem. Bet tas ir tikai par vizuālo pusi, jo tādi aspekti kā tēlu būtība, raksturi un intereses, ir tikai un vienīgi papildināti.
Plašas gotiskās arhitektūras telpas ar dažādo vampīru klanu pazīmēm tajās, mijas ar ceļojumiem ārpus telpām: lietus ieskautas meža takas, mākslīgas un dabīgas ūdenskrātuves, kuras ieskauj ēkas, sakrālie laukumi, purva ieskautas Nosgoth kolonnas - it visur jaušama vienota Legacy Of Kain detālā estētika, kuru vērojot bieži nākas sevi pieķert pirkstus turot uz "search mode".
Mūzika:
Nedaudz no pirmās daļas: skaņa ļoti, ļoti, ļoti ieved spēles atmosfērā un uztur centrālo virzītājspēku - stāstu – pie spriganas dzīvības. Ļoti gards sintētiski un akadēmiski veidots lielums, kurš, patiesībā, varētu būt raksturojams kā Blakagir/Pimentola/Helium Vola skanējumu krustojums, bet pavisam noteikti ir salīdzināms ar vēl vienas Eidos spēles – lieliskās, dēmoniskās un tumšās Akuji The Heartless – skanējumu
Un tam klāt pievienota nedaudz izteiktāka orķestrālā daba. Tumša, atmosfēriska, lieliska un, ja tā var teikt, vampīriski dēmoniska mūzika.
Papildmateriāli:
Cik gan reižu pirms un pēc spēles iziešanas ir bijis kreņķis par to, ka tajā nav ne nieka papildmateriālu, kuri kaut ko pastāstītu par spēli, tās tapšanas gaitu un, iespējams, neuztverto un apslēpto. Jau kopš pirmās spēles ievietošanas reizes iekš PS2 bija redzami daudzi papildus materiāli, kuri bija gatavi tūlītējai baudīšanai. Bet aptuveni 4x vairāk bija slēgto materiālu, kuriem var piekļūt pēc spēles iziešanas, iegūstot ievadāmo kodu un norādes par tā ievadīšanas vietu.
Tātad, Soul Reaver 2 gadījumā viens ir skaidrs - aprakstītā sajūta pēc Soul Reaver 2 iziešanas spēlētāju nepiemeklēs, jo ir papildmateriālos ir gan pilna vēsture un informācija par tēliem teksta formātā, gan izstrādātāju un ierunātāju portreti ar tekstuālu informāciju par šiem talantiem, gan abu daļu soundtreki, kā arī izvilkumi no dialogu ierakstīšanas sesijām (tajā skaitā humoriski), kuras vērojot atliek vien brīnīties par šo cilvēku talantiem un spēju radīt sasodīti dzīvus tēlus. Vēl ir dažādas pasauļu un tēlu skices, un citi Legacy Of Kain sērijas cienītājus lutinoši dārgumi.
Visbiežāk no šīs gūzmas lietoju Nosgoth un vampītu klanu vēstures failus, pirmās daļas skaņas celiņu, pirmās daļas intro filmiņu un balss ieraksta sesiju video. Materiālu šeit ir tik daudz un tie ir tik saistoši, ka tos aplūkojot nemanot paiet minūšu dekādes un pat stundas.
Verdikts:
"First he takes my wings, then he takes my unique ressurrection. That man doesn't have any pity"
Soul Reaver 2 godpilni turpina demonstrēt Legacy Of Kain sērijai raksturīgo spozmi – arī šī daļa ir vizuāli un saturiski tumša, groteska un gudra Adventure/Action/Puzzle spēle ar stāstu kā tās centrālo virzītājspēku, papildus enerģiju ņemot no lieliskā dizaina, spēles struktūras un game-play vērtībām. Soul Reaver 2 ir cienīgs Legacy Of Kain turpinātājs it visās tā jomās, upurējot vienīgi pirmajā daļā esošo plašo, brīvi apmeklējamo pasauļu aspektu.
Tumša spēle, kuru spēlēt, skatīties, klausīties, secēt, šķetināt un līmēt kopā ir tīrā bauda.
Pirmās daļas stāsts bija dziļš, sarežģīts un intriģējoši savīts un tā izpildījums – sasodīti lielisks, kvalitatīvs un gudrs, un to izspēlēja pamatā 3 tēli – Kain, Raziel un Elder God, palīgā ņemot kaudzi antagonistus. Spēle beidzās ar kādu kauju, kura tad arī ir otrās daļas sākums.
Wikipedia: "Legacy of Kain: Soul Reaver 2 is a video game that was released on the PlayStation 2 and PC. It is the sequel to Legacy of Kain: Soul Reaver and the third game in the Legacy of Kain series. It was released in 2001 by Crystal Dynamics and Eidos Interactive to limited success. The game follows the journey of the wraith Raziel as he travels through time for answers to his destiny while meeting with and being manipulated by various beings, including his vampire murderer and former master, Kain. The game was praised for its involved storyline and improved gameplay from the first game, but was criticized for no side-quests and being easier than its predecessor."
Otrajā daļā stāsts ir vēl komplicētāks, izsmalcinātāks un pat dziļāks – par to liecina kaut vai citētā Raziela ceļošana laikā, kuras rezultātā daudzas Time Streaming Chamber apmeklēšanas reizes stāstā atklāj ko pavisam negaidītu, komplicējoši estētisku un mīklainu – bet šo funkciju veic ne tikai Time Streaming Chamber ar savu ierīci ceļošanai laikā, bet arī ikkatra sastapšanās ar citiem spēles protagonistiem un antagonistiem. Un stāsta laikā Razielam tiek sniegta gana daudz vielas pārdomām – vai tiešām Kains ir viņa Nemesis?
Citiem vārdiem – spēles stāsts dara visu, lai būtu izsmalcināts un pilnvērtīgs spēles virzītājspēks, skaistināts ar spēlētāja traukšanos tam cauri, proti – game-play.
Raziel: So its true... what Kain and Vorador told me. I am some kind of unholy vampire messiah.
Janos: Unholy? No... Messiah? Perhaps.
Raziel: I dont like that word... it smells of martyrdom."
------------------
Kain: Thirty years hence, I am presented with a dilemma... let's call it a two-sided coin. If the coin falls one way, I sacrifice myself and thus restore the Pillars... but as the last surviving vampire in Nosgoth, this would mean the annihilation of our species... Moebius made sure of that. If the coin lands on the reverse, I refuse the sacrifice and thus doom the Pillars to an eternity of collapse. Either way, the game is rigged.
Raziel: We agree then that the Pillars are crucial and must be restored.
Kain: Yes, Raziel, that is why we've come full-circle to this place.
Raziel: So after all this, you make my case for me. To end this stalemate, you must die so that new Guardians can be born.
Kain: The Pillars don't belong to them, Raziel... they belong to us.
Raziel: Your arrogance is boundless, Kain.
Kain: There's a third option, a monumental secret hidden in your very presence here. But it's a secret you have to discover for yourself. Unearth your destiny, Raziel. It's all laid out for you here.
Raziel: You said it yourself, Kain... there are only two sides to your coin.
Kain: Apparently so, but suppose you throw a coin enough times... suppose one day, it lands on its edge.
------------------
Janos: The Pillars choose their Guardians from birth, Raziel and vampires are no longer born. This is the crux of our dilemma. And this is the terrible irony, with their vampire purge, the members of the Circle have assaulted the very architects of the Pillars they are sworn to protect. They have embarked on a treacherous path. With every vampire they kill, the humans are slitting their own throats.
Game-play:
Ja ir spēlēta pirmā daļa, Raziela vadīšana cauri samudžinātajam stāstam – kuru ir tik patīkami atšķetināt – būs pazīstama, vien mainītas ir kontroļu konfigurācijas, pie kurām jāpierod. Būtība ir tā pati vecā, labā – Hack-and-Slash brīžos, kad ir konfrontācijas, Adventure it visos brīžos, kā arī Puzzle žanrs – tajos brīžos, kad viena apkārtnes-telpas tipa puzle ved pie nākamās un nākamā pie nākamās, lai beigu galā aiz trejdeviņām puzlēm iegūtu papildspēju, ar kuru papildināt Reaver Of Souls, un kura ir būtiska, lai tiktu pāri tai vietai, kura bija spēles sākumā, vidū un tajā tur telpā – beigās...Arī šeit ir nepieciešama vai nu laba atmiņa, vai spēja sekot norādēm – spēles pasaule, lai gan šaurāka, joprojām satur diezgan daudz nepieciešamības domāt par to, kur jāiet tālāk, lai gūtu progresu. Un, ja tiek aizmirsts, kur atradās altāris, kur jāizmanto to un to spēju/enerģiju – var klāties plāni. Iespējams, ka tik plāni, ka spēlētājam var rasties (un radīsies) nepieciešamība bradāt cauri spēles pasaulēm meklējot izmaiņas tajā, vai arī ķerties pie atbrīvojošās, bet sakaujošās caurejas.
Puzles:
Iespējams, ka pirmajai daļai var pārmest to, ka teju visas tās puzles ir bloku tipa – klucis jāgriež šādi, tad šitādi, jāmet tur augšā un jāiebāž tur, nereti saskaņojot attēlus un citu piktogrāfisko informāciju, lai gūtu progresam vitālu apbalvojumu par puzles pieveikšanu. Bet arī iekš šāda šķietama viendabīguma šīs puzles bija ārkārtīgi patīkamas un saistošas.
Bet otrā Soul Reaver daļa – neviena paša blokveida puzle, tā vietā ir daudz radošāka pieeja tikšanai pie progresam vitāliem Reaver Of Souls papildinājumiem – tādi kā manipulēšana ar uguni, slēdžiem, telpu, objektiem, Spectral Realm un arī pašu Reaver Of Souls (visnotaļ bieži nāksies to apveltīt ar kādu no 4 elementiem un tad izmantot kā atslēgu vai ar atsevišķu elementu apveltītas telekinētiskās enerģijas projicētāju), kā arī ir saglabāta tīkamā formula – bosu cīņas arīdzan ir puzles, kuru atrisināšanā ir jāizmanto gan prāts, gan spēks.
Dizains:
Ņemot vērā to, ka šī ir PS2 spēle, varēju to baudīt daudz labākā tehniskajā izpildījumā un skaidrāk baudīt gotiski grotesko vampīru klanu arhitektūru aizraujošos apveidus. Spēles darbība notiek it visos izgaismojuma apstākļos – ir gan krēsla, gan diena, gan pilnīga nakts un ikkatrs no izgaismojuma veidiem atklāj citādu pasauļu estētiku – un kā nu ne, ja šie izgaismojumi mainās pamatā tajos gadījumos, kad Raziels iznāk no Time Streaming Chamber citā laikā, bet tajā pat vietā – šādas struktūras dēļ spēle faktiski necieš no potenciālajām backtracking radošajām blaknēm.Tēli – tie varēja būt daudz detalizētāki un plastiskāki, nekā pirmajā daļā, bet, lai cik dīvani tas arī nebūtu, šeit vēl atlika lauciņš uzlabošanas darbiem. Bet tas ir tikai par vizuālo pusi, jo tādi aspekti kā tēlu būtība, raksturi un intereses, ir tikai un vienīgi papildināti.
Plašas gotiskās arhitektūras telpas ar dažādo vampīru klanu pazīmēm tajās, mijas ar ceļojumiem ārpus telpām: lietus ieskautas meža takas, mākslīgas un dabīgas ūdenskrātuves, kuras ieskauj ēkas, sakrālie laukumi, purva ieskautas Nosgoth kolonnas - it visur jaušama vienota Legacy Of Kain detālā estētika, kuru vērojot bieži nākas sevi pieķert pirkstus turot uz "search mode".
Mūzika:
Nedaudz no pirmās daļas: skaņa ļoti, ļoti, ļoti ieved spēles atmosfērā un uztur centrālo virzītājspēku - stāstu – pie spriganas dzīvības. Ļoti gards sintētiski un akadēmiski veidots lielums, kurš, patiesībā, varētu būt raksturojams kā Blakagir/Pimentola/Helium Vola skanējumu krustojums, bet pavisam noteikti ir salīdzināms ar vēl vienas Eidos spēles – lieliskās, dēmoniskās un tumšās Akuji The Heartless – skanējumu
Un tam klāt pievienota nedaudz izteiktāka orķestrālā daba. Tumša, atmosfēriska, lieliska un, ja tā var teikt, vampīriski dēmoniska mūzika.
Papildmateriāli:
Cik gan reižu pirms un pēc spēles iziešanas ir bijis kreņķis par to, ka tajā nav ne nieka papildmateriālu, kuri kaut ko pastāstītu par spēli, tās tapšanas gaitu un, iespējams, neuztverto un apslēpto. Jau kopš pirmās spēles ievietošanas reizes iekš PS2 bija redzami daudzi papildus materiāli, kuri bija gatavi tūlītējai baudīšanai. Bet aptuveni 4x vairāk bija slēgto materiālu, kuriem var piekļūt pēc spēles iziešanas, iegūstot ievadāmo kodu un norādes par tā ievadīšanas vietu.
Tātad, Soul Reaver 2 gadījumā viens ir skaidrs - aprakstītā sajūta pēc Soul Reaver 2 iziešanas spēlētāju nepiemeklēs, jo ir papildmateriālos ir gan pilna vēsture un informācija par tēliem teksta formātā, gan izstrādātāju un ierunātāju portreti ar tekstuālu informāciju par šiem talantiem, gan abu daļu soundtreki, kā arī izvilkumi no dialogu ierakstīšanas sesijām (tajā skaitā humoriski), kuras vērojot atliek vien brīnīties par šo cilvēku talantiem un spēju radīt sasodīti dzīvus tēlus. Vēl ir dažādas pasauļu un tēlu skices, un citi Legacy Of Kain sērijas cienītājus lutinoši dārgumi.
Visbiežāk no šīs gūzmas lietoju Nosgoth un vampītu klanu vēstures failus, pirmās daļas skaņas celiņu, pirmās daļas intro filmiņu un balss ieraksta sesiju video. Materiālu šeit ir tik daudz un tie ir tik saistoši, ka tos aplūkojot nemanot paiet minūšu dekādes un pat stundas.
Verdikts:
"First he takes my wings, then he takes my unique ressurrection. That man doesn't have any pity"
Soul Reaver 2 godpilni turpina demonstrēt Legacy Of Kain sērijai raksturīgo spozmi – arī šī daļa ir vizuāli un saturiski tumša, groteska un gudra Adventure/Action/Puzzle spēle ar stāstu kā tās centrālo virzītājspēku, papildus enerģiju ņemot no lieliskā dizaina, spēles struktūras un game-play vērtībām. Soul Reaver 2 ir cienīgs Legacy Of Kain turpinātājs it visās tā jomās, upurējot vienīgi pirmajā daļā esošo plašo, brīvi apmeklējamo pasauļu aspektu.
Tumša spēle, kuru spēlēt, skatīties, klausīties, secēt, šķetināt un līmēt kopā ir tīrā bauda.