Sūrreālisms - Broken Notes (2008, Alex Asensi) || Silent Hill: The loneliness (2010. gada rudens, RIN)

Warning: amatieru kino ar ļoti mazu budžetu, taču izcilu entuziasmu un mīlestību pret kinematogrāfiski saistoši un, manuprāt, labi adaptēto Silent Hill universa videospēli Silent Hill 2. Ja šim brīdinājumam tiekam garām bez žagošanās un zaimošanas, var izķidāt šo 1h un 40min ilgo neatkarīgā kino darbu, kuru gaidīju visnotaļ ilgi, sīkāk:
Broken Notes adaptē Silent Hill 2 videospēles stāstu ar vērā ņemamu precizitāti – viss sākas ar James ierašanos šajā mistiskajā, personības slēptāko netīrumu manifestējošajā pilsētiņā un pamīši mainās arī ar Maria scenāriju, kas paskaidro to, kas īsti ir Maria un kāda ir viņas misija. Stāsta laikā norisinās arī sastapšanās ar citiem spēles tēliem: Angela, Lying Figure, Pyramidhead, Laura, Hangers, Mary un viss norisinās spēli atdarinošā manierē, taču plūstoši un visnotaļ prasmīgi nostrādāti.
Bez paša stāsta tiek atdarināta arī pilsētiņas vizuālā estētika – savādas mistērijas miglas ieskauta mazpilsēta, „tukša”. Tāpat arī dažkārt operators mēdz sekot spēles kameras kustību kanoniem, radot dramatiskus skatus ar augstu SH estētisko vērtību. Diemžēl, šādu kadru ir visnotaļ maz, taču, kad uz ekrāna redzu glītu kadru Film Noir/Sepia gaumē, kurā savādā leņķī tiek rādīts grausts ar filmas/spēles tēlu – nav iespējams nesajust censoņu mīlestību pret spēli un tās rūpīgo adaptāciju, panākot vajadzīgo, sapņaino atmosfēru, kura panākta ar pārgaismotiem, nefokusētiem kadriem un kādu miglas filtru. Lēti, protams, taču iekš amatieru kino svarīgi ir nevis tas, ko šie ir izdarījuši aplami, bet tas, ko ar minimāliem līdzekļiem var sasniegt perfekti – un tas kā reiz ir stāsts un dažu vizuālo fragmentu atdarinājums. Taču, jābūt korektiem un jāmin arī trūkumi.
Kā viens no galvenajiem trūkumiem – pilnīga Action žanra režisēšanas impotence – neizskatīgas cīņu ainas, pagalam nenostrādāti fiziskie kontakti starp ieroci un tā darbības adresātu, kā arī antagonistu kustības varēja būt labāk. Katrā gadījumā – Action gabalos iekš šīs filmas sejā rodas smaids, kurš vēsta kino pirmos soļus mehāniski radītos FX. Jā, otra lieta, kura duras acīs, ir FX jeb specefektu joma. Ar pavisam vienkāršu datorgrafiku iemontēti tēliņi kustas un nāk uzbrukt. Mīļi, taču nedarbojas, bet reizē izraisa to viltīgi vēstošo smaidu manā sejā, kuram piemīt patīkama siltā senatnīguma laika dvaša. Tātad, nevar teikti, ka šie Action un FX aspekti nodarītu filmai būtisku ļaunumu, nebūt ne. Beigu galā jāņem arī vērā tas, ka šis ir amatieru kino – neatkarīgu filmu veidotāju veikums, kuri radījuši ~3 filmas.

Interesantas ir arī kinematogrāfiskās spēles, - Red Pyramid Thing/Head konfrontāciju laikā ekrāns no melnbalta kļūst izteikti sarkans un mitri asiņains; mošķu konfrontācijas laikā ekrāns ietērpjas pazīstamajā trokšņu efektā (graudainība + Baltais troksnis iz radio) un Akira Yamaoka/Broken Notes Music Production Group radītā mūzika pieņemas spēkā; Maria iekš stilizēti melnbaltās pasaules dižojas ar krāsainām drēbēm… Ir arī mums gaisa trauksmes sirēna un tai līdzi nākošā visu apņemošā tumsa. Visu – gan fizisko, gan garīgo.

Mūzika – arī tas ir neliels Fail, – novērojami nesaderīgi attēla un mūzikas savienojumi tīri atmosfēru un abu mēdiju tempu ziņā, piemēram, Action brīžos skan melanholiskie Akira Yamaoka darbi, kas rada pretrunas – bet varbūt tieši tas bija radītāju mērķis – paspēlēties ar to diskomfortu un sirreālismu, ar kuru ir pazīstama šī videospēļu sērija?! Nezinu gan, taču man prasījās saderīgāka audiālās un vizuālās atmosfēras savienošana. Beigu galā arī filmas dialogu un dažu notikumu temps šķita sasteigts, taču to es skaidroju ar spāņu mentalitāti – tā ir daudz straujāka par Eirāzijas cilvēka mentalitāti.

Taču, atgriežoties pie WIN, nevis FAIL – Broken Notes veidotājiem, manuprāt, ir visnotaļ gardi izdevies atrast baudāmu vidusceļu starp amatieru kino un spēles izsmalcināti sarežģīto, ārkārtīgi daudz simbolismiem, drāmas un mistērijas pilno stāstu. Filma, kura mani saistīja no A-Z un kurai ir savi spēcīgie WIN brīži, kuri spēcīgi aizēno neprasmīgās Action un FX puses. Beigu galā – filma rekomendējama pirmām kārtām jebkuram Silent Hill universa fanam, otrkārt – visiem pārējiem, kuriem tīk intelektuāls amatieru kino ar dažiem Horror/krīpīguma elementiem gandrīz Silent Hill gaumē. 7/10

Filma (mēģināju to pievienot arī IMDb datu bāzei, redzēs vai pieņems) pavisam legāli lejupielādējama šādi:
Video: http://vimeo.com/4744506 (ielogoties, meklēt ekrāna apakšā lejupielādes saiti)
Subtitri: http://www.megaupload.com/?d=D0YH69QT

http://brokenotes.blogspot.com/

P.S. Jāsecina, ka mums ir foršāki SHīgie graustiņi, hehe

________________________________________________________________________________________________________________________

Nedrīkstam ignorēt arī Krievijas Silent Hill fanu topošo veikumu Silent Hill: The loneliness (solīts uz 2010. gada rudeni), kas izskatās ĻOTI interesants: grafisko noveļu/komiksu stils ar amatieriski-iespaidīgiem realitāšu maiņu efektiem, glītu dekadento pilsētvidi un improvizētu stāstu ar visnotaļ augstu Horror/krīpīguma pieskaņu! Patiesību sakot - kopš vakardienas ļoti gaidu šī darba pabeigšanu. Ļoti. Un to "ļotina" tīzerītī redzamā radījuma kvalitāte, kura, manuprāt, iekabinās Broken Notes produkcijas kvalitātei. Gaidām!
http://www.youtube.com/watch?v=veLb-irUU1E

http://www.theloneliness.ru/eng/eng.html (ieteicams no šejienes novilkt HD tīzerīti, jo TuTrubas video ir ļoti nekvalitatīvs pat HD modē)