Šausmu filmas rimeiks – mākslas vai komercijas vārdā?
Aug. 6th, 2009 | 04:00
No: : disfigurator
Manuprāt, ikvienam kino skatītājam ir skaidri zināma termina „remake” definīcija. Ja ne, atkārtosim: „Remake is a creation that is created again or anew”(viena no lakoniskākajām definīcijām). Saviem vārdiem - rimeiks ir jau eksistējošas lietas radīšana, kopējot eksistējošās lietas elementus, un saturu - ar mērķi (šeit jau sākas izpratnes dažādības un problēmas) vecajam piešķirt modernus elementus, dažkārt bagātinot saturu ar jaunpieliktiem elementiem. Citiem vārdiem to varētu saukt par konsolidācijas (termina juridiskajā izpratnē – apvienot abus radīšanas laikus/radījumus, aizstājot par nederīgiem uzskatītus elementus ar jauniem – moderniem un darbotiesspējīgiem) mēģinājumu. Konsolidācija – vieni varētu teikt, ka tieši šis ir mērķis, taču es uzstāšu uz ko citu – acīm redzama komercija. Kādi ir apsvērumi?
1) Praksē vairākkārt novērojamais – rimeiki parasti saturā ir nabagāki, sevišķi kino jomā – ņemam par piemēru klasiskos Ringu, Ju-on – tajos kā likums protagoniste ir „seksīgs zaķis” - tīne, un kā likums – akcents tiek likts uz specefektiem – atmosfēra un stāsts tiek atstāts otrajā plānā. Tāpat tas ir ar Geoul sokeuro (2003) rimeiku Mirrors (2008) – tikai šeit nav priekšplānā seksīgais zaķis – ir otrajā plānā. Bet citi likumi ir spēkā – akcents ir uz FX un no satura un kinematogrāfijas ir palikuši vien pamatprincipi – viss 2003. gada filmas psiholoģiski visnotaļ smalkais profils ir reducēts līdz vienas trakas tantes tēlam, kurai filmā ir nevis B nozīme, bet Z (niecīgs instruments notikumu izskaidrošanai). Taču tieši tāpat kā Ringu un Ju-on gadījumā ir ar Janghwa, Hongryeon (2003) rimeiku Uninvited (2009) – priekšplānā seksīgie zaķi, kuri dara visādas amerikāņu tīņu lietiņas un novērojam to pašu akcentu uz FX un satura reducēšanu (oriģinālfilmas komplicētā kinematogrāfija, estētika un ahronoloģija ir aiz borta). Bet vai tad tieši saturs un kinematogrāfija iekš kino nav tā māksla? Man nešķiet, ka skaistu augumu rādīšana būtu izcilas kinomākslas paraugs – ja nu vienīgi runājam par Goth-teen-lesbian ass sexual debut porn, without touching Christian virginity vai Asian hymen holocaust, vai ko līdzvērtīgu (arī iekš Porn žanra ir darbi, kurus var saukt par mākslu - Behind The Green Door (1972) un Caligola (1979), kur galveno lomu atveido Malcolm McDowell (A Clockwork Orange (1971)));
2) Vēl viens mājiens komercijas virzienā: lētāk ir uztaisīt vecā produkta reklāmas kampaņu, nevis izstrādāt ideju, iegūt producentu atbalstu, sameklēt režisoru un komandu, un filmēt jaunu versiju, pēc tam taisot reklāmas kampaņu jaunajam produktam (šeit arī parādās cits likums – bieži netiek atrādīts, ka šis ir kārtējais rimeiks, bet slepus tiek piedāvāts kā patstāvīgs kino darbs);
3) Ja nepieciešams vēl kāds piliens rimeiku cienītāju meduspodā – vai tik nav tā: bieži novērojams ir rasisms iz konkrētu skatītāju loka. T.i., „Atkal šķībacainie – es viņu filmas nevaru paskatīties – es tās nesaprotu!” – vai tamlīdzīgi apgalvojumi. Taču ko dara rimeiks? Tas vienkārši aizstāj filmas tēlus ar citas rases aktieriem, turklāt, kā jau aplūkots augstāk, nopucē filmu ar FX un kompresē tās saturu līdz skeletam. Mākslu jums vajag? Diez vai – tikt vaļā no „šķībacainajiem” un satura bagātības – to gan. Beigu galā, cilvēki, sanāk tā, ka jūs skatāties to pašu Āzijas filmu (reducēju rimeikus līdz Āzijas galam – taču rimeiki tiek taisīti arī spāņu un franču darbiem, kā arī krievu), tikai saturā nabagāku un ar jums pieņemamas (jebšu ierastas) nacionalitātes/rases aktieriem. Rasisms nešķaidītā veidolā;
4) Kas visbiežāk taisa rimeikus? Jā – ASV. Biznesu lielvalsts, kino industrijas meka (vārds „industrija” jau vien spēlē definīcijas pazīmes lomu);
5) Satura reducēšana un tā konsolidēšana ar FX, citas rases aktieriem un akcentētu seksualitāti (sevišķi spilgti elementi iekš ASV Horror kino) vedina domāt par oriģinālā mākslas darba pielāgošanu ASV audirorijai jebšu rimeiks ir komerciāls akts, kas cenšas oriģinālfilmas saturu padarīt saprotamu ASV mainstream populācijai;
6) Citu terminu lietošana, piemēram, "Reboot" ir mēģinājums apiet vārda "remake" pelnīti negatīvo pieskaņu. Sauc kā gribi - kaut vai par reimagination - darbības paliek tās pašas: uz vecās bāzes uzaudzēt kopētu, modernizētu miesu.
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_fi
P.S. Bērnišķīgs un protams, ka subjektīvs spriedelējums par vispārzināmām lietām, taču radās nepieciešamība pēc tāda, lai nebūtu visu laiku jāatkārtojas, tā vietā lai varētu pabāzt zem svārkiem linku.
1) Praksē vairākkārt novērojamais – rimeiki parasti saturā ir nabagāki, sevišķi kino jomā – ņemam par piemēru klasiskos Ringu, Ju-on – tajos kā likums protagoniste ir „seksīgs zaķis” - tīne, un kā likums – akcents tiek likts uz specefektiem – atmosfēra un stāsts tiek atstāts otrajā plānā. Tāpat tas ir ar Geoul sokeuro (2003) rimeiku Mirrors (2008) – tikai šeit nav priekšplānā seksīgais zaķis – ir otrajā plānā. Bet citi likumi ir spēkā – akcents ir uz FX un no satura un kinematogrāfijas ir palikuši vien pamatprincipi – viss 2003. gada filmas psiholoģiski visnotaļ smalkais profils ir reducēts līdz vienas trakas tantes tēlam, kurai filmā ir nevis B nozīme, bet Z (niecīgs instruments notikumu izskaidrošanai). Taču tieši tāpat kā Ringu un Ju-on gadījumā ir ar Janghwa, Hongryeon (2003) rimeiku Uninvited (2009) – priekšplānā seksīgie zaķi, kuri dara visādas amerikāņu tīņu lietiņas un novērojam to pašu akcentu uz FX un satura reducēšanu (oriģinālfilmas komplicētā kinematogrāfija, estētika un ahronoloģija ir aiz borta). Bet vai tad tieši saturs un kinematogrāfija iekš kino nav tā māksla? Man nešķiet, ka skaistu augumu rādīšana būtu izcilas kinomākslas paraugs – ja nu vienīgi runājam par Goth-teen-lesbian ass sexual debut porn, without touching Christian virginity vai Asian hymen holocaust, vai ko līdzvērtīgu (arī iekš Porn žanra ir darbi, kurus var saukt par mākslu - Behind The Green Door (1972) un Caligola (1979), kur galveno lomu atveido Malcolm McDowell (A Clockwork Orange (1971)));
2) Vēl viens mājiens komercijas virzienā: lētāk ir uztaisīt vecā produkta reklāmas kampaņu, nevis izstrādāt ideju, iegūt producentu atbalstu, sameklēt režisoru un komandu, un filmēt jaunu versiju, pēc tam taisot reklāmas kampaņu jaunajam produktam (šeit arī parādās cits likums – bieži netiek atrādīts, ka šis ir kārtējais rimeiks, bet slepus tiek piedāvāts kā patstāvīgs kino darbs);
3) Ja nepieciešams vēl kāds piliens rimeiku cienītāju meduspodā – vai tik nav tā: bieži novērojams ir rasisms iz konkrētu skatītāju loka. T.i., „Atkal šķībacainie – es viņu filmas nevaru paskatīties – es tās nesaprotu!” – vai tamlīdzīgi apgalvojumi. Taču ko dara rimeiks? Tas vienkārši aizstāj filmas tēlus ar citas rases aktieriem, turklāt, kā jau aplūkots augstāk, nopucē filmu ar FX un kompresē tās saturu līdz skeletam. Mākslu jums vajag? Diez vai – tikt vaļā no „šķībacainajiem” un satura bagātības – to gan. Beigu galā, cilvēki, sanāk tā, ka jūs skatāties to pašu Āzijas filmu (reducēju rimeikus līdz Āzijas galam – taču rimeiki tiek taisīti arī spāņu un franču darbiem, kā arī krievu), tikai saturā nabagāku un ar jums pieņemamas (jebšu ierastas) nacionalitātes/rases aktieriem. Rasisms nešķaidītā veidolā;
4) Kas visbiežāk taisa rimeikus? Jā – ASV. Biznesu lielvalsts, kino industrijas meka (vārds „industrija” jau vien spēlē definīcijas pazīmes lomu);
5) Satura reducēšana un tā konsolidēšana ar FX, citas rases aktieriem un akcentētu seksualitāti (sevišķi spilgti elementi iekš ASV Horror kino) vedina domāt par oriģinālā mākslas darba pielāgošanu ASV audirorijai jebšu rimeiks ir komerciāls akts, kas cenšas oriģinālfilmas saturu padarīt saprotamu ASV mainstream populācijai;
6) Citu terminu lietošana, piemēram, "Reboot" ir mēģinājums apiet vārda "remake" pelnīti negatīvo pieskaņu. Sauc kā gribi - kaut vai par reimagination - darbības paliek tās pašas: uz vecās bāzes uzaudzēt kopētu, modernizētu miesu.
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_fi
P.S. Bērnišķīgs un protams, ka subjektīvs spriedelējums par vispārzināmām lietām, taču radās nepieciešamība pēc tāda, lai nebūtu visu laiku jāatkārtojas, tā vietā lai varētu pabāzt zem svārkiem linku.