Intelektuāli par popmūziku
« previous entry | next entry »
Jan. 20th, 2009 | 12:52
Skan: Lustmord - Primordial Atom
Porās pistie, pedofobiski bezkraniālie kastrāti, izbeidziet lobotomēt tautu ar nx dienā atskaņotu miskastes un klozetpoda simfoniju September - Cry For You (You'll Never See Me Again)!!! Citādi jau, BĻAĢ, smadzenēs skan pat man - cilvēkam, kuram popsa derdz līdz mitohondriju līmenim.
Un izteikšu arī savu pieņēmumu:
Ja jūs, popisti, tiktu nolaupīti un ieslodzīti vidē bez fucking mainstream radio un TV uz gadiem 2, un ja jums tiktu dota muzikāla izvēles brīvība (visu dienu skanošs mainstream radio nav izvēles brīvība, bet gan zombēšana), jums "gaume" mainītos un kļūtu par individuāli definētu gaumi, kura sastāvētu no vairākiem mūzikas žanriem, nevis Rock/RnB/Hip-Hop (popsas fundamenti).
Un varbūt jūs pat aizdzīvotos līdz tādai izvēles brīvībai kā esība ārpus lielo ierakstu kompāniju rāmjiem, sastopot kādu indie mākslinieku. Kāpēc?
Jo popsa darbojas tā: lētas, paķerošas melodijas, naivi tīkami un mīļi dziedājumi, dziesmu struktūras, kurās ir sen standartizēts māklsinieciskums (definēts iekš 90. gadu popsas) - šis kopums tā nemitīgās atkārtošanas dēļ vienkārši iesēžas jūsu apziņā un tā atskaņošanas biežums rada to, ko mūzikā saucam par pielipšanu.
Un šādu pielipšanu, savukārt, jūs jaucat ar patikšanu, kuru, savukārt, saucat par gaumi, pakļaujot sevi konveijerizētai, standartizētai mainstream radio gaumei, precīzāk sakot - bezgaumībai, kura atspoguļojas arī jūsu klaji biežajā impotencē definēt to, kas no mūzikas mākslinieciskās bezgalības jums patīk, aprobežojoties ar atbildēm: "Tas, kas skan radio!".
Bļeģ, kad jūs pēdējo reizi sapratāt, ka kāda dziesma jums patīk?
News Flash!
Patikšana ir tāda sajūta, kad skudriņas skrien pār kauliem no domas par skaņdarbu vien, kad dziesma izraisa tādas dvēseliskās erekcijas un orgasmus kā asaras, niknumu, līdzjūtību un citādu spēcīgu pārdzīvojumu (citiem vārdiem - pilnvērtīgi pilda mākslas funkciju), nevis tad, kad konkrētā asenizācijas simfonija skan jūsu paurī atspoguļotās iepotēšanas un radiozombēšanas dēļ, kuru veic visapkār mūsu publiskajās telpās, bet kuru jūs nemanat minētās bezkranialitātes dēļ!
Sukas!
Un izteikšu arī savu pieņēmumu:
Ja jūs, popisti, tiktu nolaupīti un ieslodzīti vidē bez fucking mainstream radio un TV uz gadiem 2, un ja jums tiktu dota muzikāla izvēles brīvība (visu dienu skanošs mainstream radio nav izvēles brīvība, bet gan zombēšana), jums "gaume" mainītos un kļūtu par individuāli definētu gaumi, kura sastāvētu no vairākiem mūzikas žanriem, nevis Rock/RnB/Hip-Hop (popsas fundamenti).
Un varbūt jūs pat aizdzīvotos līdz tādai izvēles brīvībai kā esība ārpus lielo ierakstu kompāniju rāmjiem, sastopot kādu indie mākslinieku. Kāpēc?
Jo popsa darbojas tā: lētas, paķerošas melodijas, naivi tīkami un mīļi dziedājumi, dziesmu struktūras, kurās ir sen standartizēts māklsinieciskums (definēts iekš 90. gadu popsas) - šis kopums tā nemitīgās atkārtošanas dēļ vienkārši iesēžas jūsu apziņā un tā atskaņošanas biežums rada to, ko mūzikā saucam par pielipšanu.
Un šādu pielipšanu, savukārt, jūs jaucat ar patikšanu, kuru, savukārt, saucat par gaumi, pakļaujot sevi konveijerizētai, standartizētai mainstream radio gaumei, precīzāk sakot - bezgaumībai, kura atspoguļojas arī jūsu klaji biežajā impotencē definēt to, kas no mūzikas mākslinieciskās bezgalības jums patīk, aprobežojoties ar atbildēm: "Tas, kas skan radio!".
Bļeģ, kad jūs pēdējo reizi sapratāt, ka kāda dziesma jums patīk?
News Flash!
Patikšana ir tāda sajūta, kad skudriņas skrien pār kauliem no domas par skaņdarbu vien, kad dziesma izraisa tādas dvēseliskās erekcijas un orgasmus kā asaras, niknumu, līdzjūtību un citādu spēcīgu pārdzīvojumu (citiem vārdiem - pilnvērtīgi pilda mākslas funkciju), nevis tad, kad konkrētā asenizācijas simfonija skan jūsu paurī atspoguļotās iepotēšanas un radiozombēšanas dēļ, kuru veic visapkār mūsu publiskajās telpās, bet kuru jūs nemanat minētās bezkranialitātes dēļ!
Sukas!
(nav)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
mauviine
date: Jan. 20th, 2009 - 04:06
Pilns sakāmais
Par laimi dzīvoju mazapdzīvotā vietā un "fuj-kaka-pē" mūziku pret pašas gribu nav jādzird tik bieži, ja nu vienīgi autobusos, kur dažkārt mazi reperīši ar savām patizlajām čiksītēm nosēžas pašās beigās un liek lietā savus ūbermegatelefonus (Vēl viens arguments pop/rep/hip-hop cienītāju nicināšanai- daudzi neatzīst austiņu lietošanu).
Atbildēt | Pavedinājums
(nav)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
disfigurator
date: Jan. 20th, 2009 - 04:21
Pilns sakāmais
Atbildēt | Ļaunuma sakne