(nav)
Jan. 20th, 2009 | 04:06
No: : mauviine
Laikam jau nedaudz offtopic, bet es nesen redzēju/lasīju (neatceros) par to, ka dažos cietumos kā visnežēlīgākā spīdzināšanas metode tika (tiek) izmantota vienas dziesmas atskaņošana nonstopā n-tos gadus no vietas, kas vairumā noveda līdz pašnavībām. Varbūt ko tamlīdzīgu derētu izmantot uz tiem, kuru gaumi nenosaka viņi paši, jo varbūt, ka tā varētu atvērt viņiem acis un parādīt, ka dziesmu vienveidība izsūc prāta paliekas + beidzot izdotos pierunāt ieklausīties lirikās un saprast to [bez]jēdzīgumu.
Par laimi dzīvoju mazapdzīvotā vietā un "fuj-kaka-pē" mūziku pret pašas gribu nav jādzird tik bieži, ja nu vienīgi autobusos, kur dažkārt mazi reperīši ar savām patizlajām čiksītēm nosēžas pašās beigās un liek lietā savus ūbermegatelefonus (Vēl viens arguments pop/rep/hip-hop cienītāju nicināšanai- daudzi neatzīst austiņu lietošanu).
Par laimi dzīvoju mazapdzīvotā vietā un "fuj-kaka-pē" mūziku pret pašas gribu nav jādzird tik bieži, ja nu vienīgi autobusos, kur dažkārt mazi reperīši ar savām patizlajām čiksītēm nosēžas pašās beigās un liek lietā savus ūbermegatelefonus (Vēl viens arguments pop/rep/hip-hop cienītāju nicināšanai- daudzi neatzīst austiņu lietošanu).