Precīzi laikā
« previous entry | next entry »
Nov. 4th, 2026 | 11:49
Interesanti apzināties, ka mēs, bradātāji, ieradāmies ne par vēlu un ne par agru, bet tieši laikā, lai pamestajos objektos savām acīm redzētu visu Industriālo revolūciju Latvijā. No vāciskās latviešu valodas pirms Endzelīna līdz tehniskajai literatūrai krievu un modernā latviešu valodā.
No elevatoru kausu lentām, tvaika katliem un pamatīgām ēkām līdz padomju rūpniecības pēdējai ķepļep skrūvei un mūsdienu stiklotajām reģipša kastēm, kas kā meli piesedz sūro patiesību.
Tagad, kad Rīgā jauc nost Piensaimnieku un STASC - nākas vien paziņot, ka šur un tur ir paspēts! Ir būts, fotografēts, elpots un justs. Industrija ir baudīta pamatīgi un procesā iegūti forši draugi, kā arī pats esmu kļuvis par tēlaina virziena hobijfotogrāfu, kura iecienītākais žanrs - pamesti objekti - no Latvijas ir galvenokārt aizgājis un vaļaspriekam nu ir jāatrod kas cits.
Paspēts sniegt interviju vai divas, paspēts pafilmēties amatierdoķenē, piedāvāti arī diaprojekcijas vakari ij telpās pamestās, ij kafejnīcās smalkās... Ir!
from:
zivs
date: Nov. 5th, 2026 - 10:46
Pilns rublis
Vienā, es biju biezpiena pankūku cehā: sēdēju visu dienu pie konvejiera lentas un locīju pankūciņas. Karsts veltnis uzliek uz lentas pusceptu mīklas kvadrātu, bundulis uzspiež biezpiena pļuriņu, es saloku un ielieku kastē. Un tā visu dienu. Sīkam nelikās nogurdinoši. Pirmais darbs dzīvē ever. Fun.
Otrajā, es biju taras mazgāšanas cehā. Mehānika izmazgā piena pudeles, un saber metāla režģu kastēs. Mehānika gļukoja, un reizēm sabēra sķībi. Es stāvēju pie lentas, un pieskatīju. Ja šķībi, es mudīgi sakārtoju, kamēr slīd garām.
Izēdos biezpiena sieriņus, un tās pašas pankūkas, kuras reizēm cehā uzcepām.
Atbildēt | Pirmvārds