Diapozitīvs - Apskaidrības zinātkāre un godīgi par sekām

Runājot par tiesībām apsisties, vismazāk esmu pieminējis baisi vienkāršu un diezgan reti apskatītu lietiņu: psihedēliķus mēdz dēvēt par "cognitive enhancers" jeb kognitīvo spēju uzlabotājiem, kur "uzlabojums" ir klasificējams kā:
- mikrodozēšanā cilvēki ziņo par uzlabotiem garīgajiem, spējām koncentrēties, mērāmiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem;
- makrodozēšanā izteikti parādās neiroplastiskums jeb dažādu citu smadzeņu daļu iestāšanās signāla apstrādē, tām rodot jaunus savienojumus/informācijas apstrādes ceļus.

Intelekta kontekstā:
Izaugsmei ir nepieciešama auglīga zeme. Ja lietotāja galvā svilpo caurvējš, tad makrodevās tas svilpos vēl vairāk, nevis cilvēks maģiski kļūs par viedu būtni vai kā tamlīdzīgi. No sevis neaizbēgt - kļūsi vairāk par sevi pašu, mēģinot atrast sev vietu saskatītajā kopībā / sistēmu "holistikā". Bet, kad pieredz ego nāvi - tad cilvēks kļūst rāmāks, iecietīgāks, sociālāks, lēnprātīgāks, ar "lēnprātību" saprotot emocionālo inteliģenci.

Depresiju/PTSD kontekstā:
Makrodevas attiecīgajā settingā sniedz smadzenēm iespēju no komunikācijas izslēgt "iestrēgušo signālu" saturošās daļas, tādējādi apejot kaitīgu impulsu atkārtošanās un uzvedības paternus. Daudz, ko no tā var panākt ar masīvu introspekciju un godīgu pasmiešanos par saviem impulsiem, bet psihedēliķis lielās devās to vienkārši ņem un piegādā - prasīji vai nē.
Sevišķi traumētajiem, kuri traumas ir norakuši ļoti tumšos smadzeņu kaktos.


Starp citu: nekas šajā dzīvē nav par velti!
Pēdējo reizi lielu psihedēliķa devu ņēmu pirms ~6 gadiem un saņemto informāciju apstrādāju kādus gadus 2. Es šo lietiņu dikti respektēju un tas noteikti nav kas tāds, kurā būtu vēlams ņurcīties ikdienā.
Par kaņepi runājot - esmu kļuvis zinātkārs pret absolūti skaidru prātu, pret enerģijas daudzumu, kāds organismam ir pieejams, kad regulāri netiek plaušās ievadīts neslikts daudzums dažādu sadegšanas produktu un/vai netiek imūnsistēma noslogota ar alkohola pārstrādi. Citos vārdos - labsajūtas vārdā esmu atteicies no lietošanas ikdienā un pārgājis tikai uz sociālu lietošanu. Un arī ne kuru katru - bārā, piemēram, introspekcija un noslēgšanās neder. Tur der alkohola sniegtās apziņas stāvokļa izmaiņu priekšrocības. Savukārt mājās ar draugu der kaņepe, lai saklausītu, teiksim, vairāk, redzētu vairāk. Katrai lietiņai savs laiks un vieta :)

Lai kā arī cilvēki mēģinātu izlikties - aizraušanās ar kaņepes patēriņu ikdienā nav bez sekām - hroniski pīpēt nav nekas diži veselīgs. Jā, kaņepes dūmi soda krietni mazāk par tabakas, bet soda un jāmaksā ar veselību līdzīgi. Mazāk, bet līdzīgi.

Es, piemēram, hroniski lietojot kaņepi, maksāju ar (papildināts):
- iekaisumiem: kakla, deguna dobuma un augšējo elpceļu - sauss, kairinošs dūms un gļotādai kodīgas vielas;
- apetītes traucējumiem: izteikti jūt, pārtraucot ikdienā dolbīties. Nedēļu vispār sauss nav ieēdams - prasās zupas, gulašus, slapjas lietas;
- hronisku pagurumu;
- motivācijas zudumu;
- savaldības sarukumu;
- atmiņas traucējumiem;
- sapņu zudumu, kas man norāda uz info apstrādes traucējumiem. Kad beidz lietot, pēc ~nedēļas sapņi atgriežas ar masīvu jaudu;
- dzīvesprieka zudumu: saasinās depresso un piemetas pat anksītis mazliet - normalizēšanai atkal jāapsitās, kas "risina" lietu īslaicīgi;
- skaļāku tinītu, pie kura pirmām kārtām tiku ar pamatīgu bonga ķegu. Ja kaņepe to deva, moš tās lietošanas samazināšana to arī mazinās;
- maciņu kādu 200 EUR/mēn. apmērā. Var mierīgi šajos inflācijas apstākļos to nedarīt;
- māniju: pirmā rīta doma ir kaņepe un pēdējā vakara doma - kaņepe;
- nekārtīgu vidi sev apkārt: saistīts ar motivācijas zudumu un bardaks tik aug. Un augošais bardaks tik sit un sit pa nerviem!


Un, ja tā godīgi - ar ko samaksā tu?


P.S.
Top cildena skābeņu zupa manā sakārtotajā dzīvoklī, kurā vairs nav neērti ievest cilvēkus.
Vakar tika apēsta foršā tomātu zupa, nākamo varētu jaudīgu gulašu uzbliezt, palutināt sevi ar liellopa gaļīti.