Diapozitīvs - Operācija disciplīnas vietā? Ko?

Neko, absolūti neko labu nevaru secināt par sabiedrību, ja vilcienā redzu 1. slimnīcas reklāmu, kura cīņai ar lieko svaru piedāvā ķirurģiski izgriezt daļu vesela, pilnībā funkcionējoša orgāna - kuņģi. Ceru, ka tomēr netuvojamies asv deģenerātismam, bet esmu spiests secināt, ka tuvojamies un man sirdī iezogas naids pret šo visu. Deģīšu tauta rada sev deģīšus visapkārt: soft power, dominējošā "kultūra".

Otstojs 3000000:
1) Leģitīmas operācijas leģitīmām saslimšanām neredzu reklāmās. Tas ir instruments, kuru pielieto kā pēdējo un pēc absolūtas nepieciešamības. Ķirurģiskā iejaukšanās nav sūdu bīdīt pa izlietni. Bet te es redzu, ka piedāvā svara problēmu "risināt" ar skalpeli. Koa? Slimi esat?
2) Ja vien tev ar vielmaiņu un hormonālo signalēšanu viss OK, tad tev vajag disciplīnu un aktivitāti, samazināt kaloriju skaitu diētā, strādāt ar sevi, nevis piekopt to pašu neveselīgo dzīvesveidu un graizīt tik kuņģi ik pa gadiem padsmit, jo tas maita tak atkal adaptēsies! Graizi tik kuņģi, bet turpini slimot ar visu pārējo resnajo komplektu, nevis risini visu holistiski ar sportu, ar izmaiņām diētā un uzvedībā?

Kur šāds ceļš ved? Kurā vietā tas ir risinājums? Kāpēc resnumu grib risināt ar ķirurģiju? Kas tā par paradigmu vispār?
Pisināt cilvēku ir bizness, ne? Šī, lūk, ir patiesa šausmene.