Metal
Mar. 27th, 2009 | 09:31
Skan: Nokturnal Mortum - Perun's Celestial Silver
Tumšs, popa sociumu anihilējošs, izšķaidošs un pulverizējošs Metāls - parādība, kura ir ne tikai kā ikdienas mākslas karote un kārotā mizantropijas deva, bet arī kā terapija iekšķīgai lietošanai pēc cilvēcības atstātajām traumām.
T.i., ja ieskatoties pagātnē, tiek atklāta kāda dzīvi rūsējoša, asinīm piloša, lūpošas krāsas un ložņājošu kreveļu, mēslu pilna telpa, Metal būs klāt, lai šo telpu skatītu caur poētiskas estētikas simbolisma vai destrukcijas prizmu.
T.i., ja ieskatoties pagātnē, tiek atklāta kāda dzīvi rūsējoša, asinīm piloša, lūpošas krāsas un ložņājošu kreveļu, mēslu pilna telpa, Metal būs klāt, lai šo telpu skatītu caur poētiskas estētikas simbolisma vai destrukcijas prizmu.
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Dolls (2002, Takeshi Kitano)
Mar. 27th, 2009 | 11:33
Skan: The Eye - My Supremacy
Izcili traģisku mīlas stāstu savienība kinematogrāfiski bagātā filmā.
Mielasts, nē, dzīres dvēselei! Filmā izteikta dzīves esence.
Mielasts, nē, dzīres dvēselei! Filmā izteikta dzīves esence.

Stāsta teicējs ir visu leļļu balsis un episkā stāsta stāstītājs, komentētājs. Muzikāli teātri pavada senā trīsstīgu mūzikas instrumenta Shamisen spēle, kuru mums saprotamā valodā varētu paslēpt zem Ambient žanra izpratnes. Šī izklaides forma radusies 16. gs., zelta laikus piedzīvojot 17. gs. otrajā pusē. Bet mūsdienās – par spīti šīs mākslas formas cienītajai un populārajai eksistencei, vērojama šīs mākslas formas bojāeja - noveco svarīgi darbinieki/leļļu izgatavošanas meistari, kurus maz, kuri aizvieto, diemžēl.
Izvilkums no autora Monazemon Chimakatsu stāsta "Meido No Kikaku" (The Courier Of Hell) teātra izrādes, eleganti ievada filmu, norādot uz to, par ko un kādā dinamikas formā tā būs, savienojot jauno kino ar seno teātra mākslu.
Ar šo teātra izrādes izvilkumu filma atklāj, ka tā būs par traģisko, par egoistiskām dzīvēm un narcisismu – parādības, kuras filmas tēli cilvēki sev sagādājuši, lai ciestu mūžīgu, nāves estētikas bagātinātu mīlestību. Bet, lai neatklātu pārāk daudz no stāsta, pirms runāšanas par kinematogrāfiju, minēšu vien to, ka režisors no sākuma vēlējās tikai vienu stāstu, to, kurš filmā spēlē centrālo teicēja lomu. Bet, tā kā tas izrādījās esam par īsu, lai būtu pilna filma, viņš pievienoja vēl divus īsstāstus, kuri visu filmas laiku visnotaļ apslēpti mijiedarbojas savā starpā, radot noslēgtu, savādi mijiedarbojošos likteņu un traģēdiju pasauli. Kā apgalvoja režisors: „Rudens viņam mīļākais, bet vasara arī, - ja tajā nav cilvēku.”. Šis apgalvojums visnotaļ daiļi runā par filmas esenci, kuru iztirzāšu zemāk.( ... tālāk ... )