Dzīve drošības burbulī
« previous entry | next entry »
Jan. 30th, 2026 | 01:01
Kaut kā baigi nepatīk tā šķietamā drošības pārdozēšana.
"Šķietami", jo gribētos, ka mani novērojami ir kļūdaini un "pārdozēšana" tāpēc, ka pārāka orientēšanās uz drošību sliecas radīt ne tikai realitātei nekvalificētus, bet arī pataloģiski no jelkāda riska mūkošus un komfortā pārmarinētus, nepatstāvīgus indivīdus. Sliecas saasināt sīkumus, sliecas pielietot smagu instrumentu, kur tas nav pielietojams.
Videonovērošanas kameras skolās pie mums jau ir norma. Ko tad šie tādu sadarījuši, ka pēc noklusējuma jāizkarina kameras visur kā cietumā, kādu signālu tas sūta bērnam? Bieži skolā eksportēju videokameru ierakstus, lai veselas audzinātāju, audzināšanas pedagogu, vecāku, mentu un iesaistīto bērnu brigādes atrisinātu mirkļa emo kāpinājumu un saprātīgu pakaušanos. Man tas izkatās pēc smagi saasinātas reakcijas no pieaugušo puses, kas traucē bērnam iegūt patstāvību un dzīves skolu: kādas sekas ir dabībai X un Y saskarsmē ar laika biedriem skolā...
Man subjektīvi šķiet, ka jāsasniedz ievērojams bojājuma slieksnis, lai korekti lietotu vārdu "trauma".
Citādi tu noniecini reālas traumas, pielīdzini ikdienas sīkumus kam ārkārtējam.
Nokrist un dabūt zilumu nav trauma.
Iegriezt pirkstā līdz kaulam nav trauma, bet gan pagaidu traucēklis. Nav pat jāšuj - savelc ar plāksteri un skrien/turpini strādāt!
Salūst velo pedālis un izrauj gaļas gabalu no kājas - esi traumpunktā, tevi tur šuj, bet vai "trauma"? Ko tieši traumēja, kādas spējas ir zaudētas?
Uzdauzīt zilu aci nav traumēt, bet dabūt zilu aci - nav tikt traumētam.
Aizvainojums nav trauma. Ja tevi deadneimo, tā nav trauma. Ja tevi uzrunā "nepareizajā" personas vietniekvārdā - tā nav trauma. Tas, ko tu sauc par "traumu" ir nekas cits kā sociālās saskarsmes sīkums/berzēšanās ar rupjiem citādi domājošajiem - sīkums, kuru drošības pārdozēšanas laikā tu gribi uzpūst par "traumu", lai gūtu kādu labumu - kā uzmanību vai pretējā viedokļa kancelēšanu, piemēram. Gluma, gļēva, cilvēka necienīga rīcība. Māņi ar otmazku, nevis trauma. Dzīvošana savā burbulī.
Fiziskās aktivitātes laukā un to laikā gūtie neveiklības vai pārdrošības žetoni - sasitumi un asiņojoši deguni - dabiska lietiņa. Tikpat dabiska kā saules apdeguma risks siltajā gada laikā, tikpat sezonāla lietiņa. Nav materiāls ziņām. Nav notikums. Termina adekvāta lietošanai un valodas niansēm mēdz būt stipri liela nozīme. Vārdi nes nozīmi.
Tas, vai arī man vienkārši stipri atšķirīgs un vecmodīgs skatījums uz šīm lietām - kas ir un kas nav "trauma". Man slieksnis sākas ap ilgstošu un jūtamu seku iestāšanos. Emocionālajā pasaulē - notikums, kas pārspēj tavas spējas tikt ar to galā, iestājoties negatīvām sekām ilgtermiņā. Kaut kas, kā priekšā tu sabrūc un ciet ilgstoši un mērāmi.
https://www.youtube.com/watch?v=Rp9LX2j
from:
disfigurator
date: Jan. 31st, 2026 - 08:33
Pilns rublis
Tagad jau arī netrūkst attīstošo rotaļļietu - mehānika, matemātika 'n shit - baigi labi, ja vien lokāli pieejams - neesmu pētījis. Lai gan pa netu tāpat ļaudis sūta biksītes pa labi un pa kreisi - lokalitāte mazāku lomu spēlē.
Tas, kas mani ietekmē - ka LTV man brīžiem rādās kā teju ir hell-bent drošības un citu dīvainu lietiņu kačātāji. -16 grādi, bet ņemas un aicina ar visādiem ekspertiem bez liekas vajadzības neiet ārā, it kā būtu -35!!!
-33 grādos naktsmaiņas kokapstrādes uzņēmuma sagatavju cehā strādāju savos 19 gados. Sildījāmies un maiņas garu stiprinājām ar manis darinātu piparmētru šņabīti, kuru slēpām kokmateriālu paletēs laukā, hehe. Kad jāiet savākt materiālu no ārā vai tur nolikt - laiks šņabītim, hehe. Bez tā šīs naktsmaiņas nebūtu racionāli panesamas.
Bonuss - redzēju ziemeļblāzmas un rūdījos realitātei - dzīvei ziemā ārpus siltām telpām. Bieži man rādās, ka tautai šāda rūdījuma ir maz. Ka baigi pīkst par beidzot skaistu ziemu.
Atbildēt | Pirmvārds | Pavediens
from:
ctulhu
date: Jan. 31st, 2026 - 08:38
Pilns rublis
Atbildēt | Pirmvārds
from:
ctulhu
date: Jan. 31st, 2026 - 08:47
Pilns rublis
Atbildēt | Pirmvārds