Diapozitīvs - Krievs Vs vīrelis ar Ukrainas karodziņu pie somas

Izkāpju no vilciena, eju mierīgi savās gaitās un dzirdu, ka kāds kaut kur agresīvi kādu sauc un brauc virsū - konkrēti nav dzirdams, bet pēc toņa vien skaidrs - gan valoda, gan mērķis. Spicēju ausis un skatos: iet savās gaitās īsa auguma apaļš vīrelis ar mugursomu. Pie tās - piestiprināts Ukrainas karodziņš un pēc izskata rūdīts zeks/alkoholiķis rīta stundā nodarbojas ar atklātu politiski motivēta fiziska konflikta meklēšanu uz līdzenas vietas.

Esam tuvumā vēl 3 vīri - priekšā viens lielāks par mani un mazliet sāņus otrs - jaunietis. Visi vērojam notiekošo eskalāciju un domāju - vai tik nebūs jāiejaucas. Tikko padomājis to, skatos, ka augumā pārākais zeks jau tuvojas pavisam blakus - priekšā esošais vīrs iejaucas - panāku un apstājos arī es, apstājas arī jaunietis. Zeks stāv uz vietas, stāvam arī mēs:
- "Ko Jūs darāt?", nosaka lielais vīrs, "vai esat normāls?"
- [krieviski] Es normāls vai? Ko tad es te vispār daru, es ņi pri čom!
- "Mēs visu redzējām - Jūs uzbrūkat bērnam tikai tāpēc, ka viņam pie somas ir piestiprināts Ukrainas karodziņš! Jūs uzvedaties kā idiots tikai maza karodziņa dēļ!", nosaku acīs skatīdamies un nodomāju - vispār šo var padot mentenē, ja sarodas nepieciešamība.
- "Jā, tieši tā!", piebilst krāsainās drēbēs tērptais jaunietis blakus un man prieks, ka esam 3 te apstājušies, sajūta tiešām laba un tāda, kas pačukst, ka ar pasauli varbūt nav tik dziļi dirsā?!
- "Es un idiots?" Es te vispār! Tonī pieaug agresija, bet pārsitu viņu:
- Jā, šobrīd uzvedaties diezgan idiotiski!
- Nu, jā! Tas ir viss, ko gribējāt noskaidrot? Valstī viss slikti, bet viņam tur Ukrainas karogs, sukas jobanie!
- "Jums nevajag izsaukt ātros, ar Jums viss kārtībā?", pavaicā lielais vīrs.
- Man? Man viss ir kārtībā un vispār...

Stāvam un skatamies visi sunim sejā. Paskatos apkārt, kur vispār nosvīdis upuris - droši vien iegājis veikalā blakus, malacis - tieši to gribēju piedāvāt! Paiet ilgas klusēšanas sekundes un zeks saprot - nebūs un kurnēdams, spļaudīdamies aizvelkas savās gaitās - mēs vēl kādu laiciņu pieskatām un tad katrs izklīstam, ne sasveicinājušies, ne sasmaidījušies - ko tur pieklājības, galvenais, ka krievam vieta ierādīta un puisis - drošībā.


Veikalā sastapu vīreli ar karodziņu - piegāju apsveicināties, pajautāt kā klājas un informēt, ka mēs tur ārā trijatā viņu apstrādājām, ka ir aizgājis.
- "Paldies!", viņš noteica.