Diapozitīvs - Expect lažas

Sākot fočēt ar melnbalto filmiņu, lai no tās taisītu diapozitīvus projekcijai, reiz kāds visai lāga, bet pārāk uzbāzīgs cilvēks teica: expect lažas! Nav no lielākajām tautu gudrībām, bet pie katra feilera tas pravietojums skan galvā - automātiski un neizbēgami.
Šoreiz es sajaucu jau agrāk iesāktu Adox HR-50 ar ķipa svaigu Rollei Infrared 400. Rezultātā - nejaušas dubultekspozīcijas un filmiņai iedevu par 1,3EV mazāk gaismas: vajadzēja eksponēt @50, bet eksponēju @125. Pret dubultekspozīcijām man galīgi nav iebildumu - esmu nerealitātes piekritējs, bet pret nenoķertu ekspozīcijas un attīstīšanas balansu gan ir, jo iegūtais rezultāts krasi atšķiras no agrāk iegūtā, neģeld... Blīvums par augstu. Kas tam par iemeslu?

Eksponometrs?
Hmm, varbūt kamera gaismu mēra nepareizi? Ņemu un tieši tagad nomēru baltu ekrānu ar aplikāciju telefonā: EV8 @100 jeb f/2.8 un 1/30. Mēru ar savu kameru @125: precīzi tas pats: 2.8 un 1/30. Gaismu mēra korekti, tātad. Un īstenībā uz aci redzams, ka šis gluži nebūs ekspozīciju jautājums - visa filmiņa ir pārāk blīva/tumša, kas norāda uz mainīgo tieši attīstīšanas, nevis fočēšanas procesā.

Ūdens?
Piezīmes liecina, ka pie šiem attīstīšanas parametriem (laiks, koncentrācija, sidraba šķīdinātāja daudzums, maisīšanas biežums, temperatūra) rezultātam bija jābūt pavisam citam. Kas tad ir mainījies? Dzīvesvieta!
Nākas tad man domāt par ūdens sastāva/kvalitātes īpatnībām. Iepriekšējā dzīvesvietā bija uz vietas spicē iegūts un ar jonapmaiņas filtriem uzfrišināts ūdens - tīrs un bezgala mīksts. Tagad izmantoju pilsētas ūdeni, kas ir jūtami ciets un mazuliet ož pēc hlora - visu cauru gadu. Vai tiešām visu sudraba šķīdinātāja (nātrija tiosulfāts, apsaukāts arī par "hypo") un attīstītāja aktivitātes samazināšanos varētu skaidrot ar sapisto Rīgas ūdeni, aktīvajām vielām izreaģējot ar ne visai jaukajiem piemaisījumiem? Kur ņemt nulles punktu?
Ūdens ietekmi notestēšu, uzjaucot attīstītāju attīrītā ūdenī - citādi pamatu zem kājām neiegūšu un feileri turpinās grauzt dvēselē robus: nav īpaši jautri sapist filmiņu stundu ilgā procedūrā tikai tāpēc, ka esi pārvācies.

Ja hipotēze izrādīsies patiesa, man būs jāizvēlas kādu no šiem risinājumiem:
1) Jāpārskata visi nātrija tiosulfāta daudzumi ikkatrai filmiņai, kas būtu vienkārši apstulbinošs darba daudzums. Un kāds ir ceļa gals: katrai ūdens ņemšanas vietai pielāgot ciparus visu laiku? Ne tak, absurds!
2) Jānesaērtina procedūru, turot mājās lielāku daudzumu attīrīta ūdens. Šis variants nes vismazāk jebļas, jo rūpi jātur vien par šī materiāla krājumu. Laboratorisks risinājums: ar minimālām izmaksām izslēdz mainīgo kā tādu.
3) Jāiegādājas ūdens mīkstināšanas jonapmaiņas filtrs. Uz to gan šobrīd neorientējos, jo tas paredz vislielākos izdevumus un jebļu. Bet no šī uzelpotu visas nogulsnēm klātās elektroierīces, virsmas un santehnika. Luksus klases risinājums.


Ko darīt konkrētajā gadījumā?
Par laimi - pārāk blīvu filmiņu var pamocīt kādu minūti vājā permanganāta un sērskābes balinātājā, noslēdzot procesu kā ierasts: mērcēt balināšanas produktu noņēmējā > attīstītājā > fiksāžā.
Jā, zaudēšu hailaitus un pamainīsies bildes raksturs, taču ievērojami pacelšu vidustoņus un ēnas, kas visbiežāk glābj bildi. Pirms to daru - ieskenēšu kādu veiksmīgāku kadru pirms/pēc salīdzināšanai.