Industriāls?
« previous entry | next entry »
Dec. 4th, 2011 | 01:45
Skan: Reverence - Spectre of Negativity
Tezaura skaidrojošā vārdnīca:
Reducējot šo terminu uz mūziku (manā izpratnē), Industrial ir elektroniskās mūzikas žanrs ar konkrētām to definējošām pazīmēm: Repetitīvas struktūras, kas cita ar citu savijas saistītās cilpās; mehāniskas, estētiski izkropļotas skaņas un/vai vokāls, kas rada tādu kā netīras vides sajūtu, neiztrūkst arī provokatīva attieksme gan lirikā, gan performancēs. Mūzika, kas bieži ir minimālistiska un tūlītēji ir asociējama ar [pārsteigums!] industriju, rūpniecību. Reducēsim tālāk: Industrial Metal. Vai šāds salikums vispār ir iespējams? Vai var tā vienkārši ņemt un no dažādām lietām uztaisīt lielisku sakausējumu?
Manuprāt, ir. Šeit par muzikālo bāzi kalpo ģitārmūzika, kuras spēlēšanas tehnika ar tiek pielāgota, lai radītu mašinēriju, smago industriju atdarinošas skaņu pasāžas. Ar pārējo kompozīciju uzbūvi un struktūru vajadzētu palikt ~tāpat, kā jau tas ir pašnoteicies iekš to radošās elektroniskās mūzikas, kad vēl Ministry un Godflesh nesāka mēģināt abus apvienot. Metālā ir tikai dažas (diemžēl) bandas, kuras, manuprāt, šo konceptu lieliski iestrādā savā mūzikā līdz pakāpei, kad Industrial un Metal vairs nav atdalāmi, bet kļūst par vienotu veselumu, sauktu par Industrial Metal (smagā industrija metāllietuvē abus lieliski sakausē!!!). And Christ Wept; Blacklodge; DEF.Master dziesmā Laise A Rebellion; Generation; Helel; daži Ministry albumi; Mysticum; Proton Burst; Sonic Violence; mazliet Reverence; Fear Factory u.c. Šajās bandās tas ir izteikti jūtams, jo tiek ievērota žanra būtība.
Taču par Industrial Metal mēdz dēvēt arī tādu metālu, kurā smagi tiek izmantoti Industrial mūzikai pielīdzināmi sampliņi. Šur – tur iespraucas kāds sista metāla šķindonītis, šur tur kāda motora dūkšana, gaisa trauksmes sirēna, ģeneratora dūkšana, ierasta sintezatora pasāža, kas nepauž Industrial ideju, u.tml. Un aiz šiem sampļiem tūdaļ turpinās parasts Metal – nav svarīgi vai Black, Death, Doom vai Metal/Rock (visbiežāk). Un šeit nu rodas problēmas. Man vismaz. Varbūt vienkārši esmu pūrists, taču man kaut kā šķērmi paliek, kad iepriekš minētās bandas redzu vienā listē ar tādām bandām kā, piemēram:
(V.E.G.A.); entajiem Devin Townsend projektiem; Dimension F3H; Hybernoid; Manes; Mushroomhead; Mors In Tabula; The Project Hate MCMXCIX; Rammstein; Red Harvest u.tml. Nepārprotiet – nosauktās abu variantu bandas ir labas un lieliskas, BET – vienas ir cienīgas saukties par Industrial Metal interpretāciju, bet otras ir tikai lielisks metāls ar dažādiem elektroniskās mūzikas elementiem - kas pieķepuši kā sūdiņi klāt - lai nu kādi tie būtu: Rave, Techno, Drum And Bass, Dance, Trance. Un, ja atņemam šo „piesārņojumu” nost, visbiežāk paliek pāri vienkārši baudāma mūzika – tucīgs un lēkājams Black Metal, piemēram (Tristwood) - hehe.
Tad man jājautā – kāda velna pēc arī šīs bandas tiek dēvētas par Industrial Metal? Kāpēc jājauc galvas un jābojā listes/datu bāzes? Nezinu. Bet nu, problēmu varu likvidēt vismaz lokāli – šodien ņēmu un atdalīju abus. Zem Industrial Metal birkas man karājās 53 bandas. Pēc neindustriālo bandu „Industrial” taga pārdēvēšanas par ne tik daiļskanīgu „Electronic”, palika 23. Uz jaunizveidoto Electronic Metal aizfiltrējās 30. Vienai bandai šo sūdiņu noķibināju nost vispār.
Nav jābūt īpaši vērīgam, lai novērotu tendenci, ka ļoti bieži ar elektronisko mūziku piesātināto mēdz dēvēt par Industrial, lai gan no Industrial tur bieži vien nav ne smakas. Ir tur Dance, ir Trance, ir Techno, DNB un vēl kas tik ne (ir pat jūtūbē nācies redzēt visnotaļ prastu tucāru nodēvētu par Industrial o_0). Lūk. Un, lai cilvēks atrastu vēl kādu TĪRU Industrial Metal bandu, nākas izrakties cauri anormālai „feiku” kaudzei, kas ir apgrūtinoši, nevajadzīgi un tracinoši. Nē, nesūdzos, dzīve tāda... Ļaužiem ir problēmas korekti identificēties un saprast, ko tad šie īsti dara. Un viņu problēmas rada sūdu kārtu, cauri kurai jāurbjas ar smago tehniku.
Meantime in socialist states: The Machine Rolls On
http://www.youtube.com/watch?v=efArVvCa
1. Tāds, kas ir saistīts ar industrializāciju; tāds, kurā realizēta industrializācija.
2. Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks. Industriālā mūzika — avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
Industriālā sabiedrība — sabiedrība, kuras ekonomiskajā organizācijā dominē industriālā ražošana.
Industriālās eļļas — minerāleļļas, ko lieto dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidraulisko sistēmu darbšķidrumu ražošanai.
Reducējot šo terminu uz mūziku (manā izpratnē), Industrial ir elektroniskās mūzikas žanrs ar konkrētām to definējošām pazīmēm: Repetitīvas struktūras, kas cita ar citu savijas saistītās cilpās; mehāniskas, estētiski izkropļotas skaņas un/vai vokāls, kas rada tādu kā netīras vides sajūtu, neiztrūkst arī provokatīva attieksme gan lirikā, gan performancēs. Mūzika, kas bieži ir minimālistiska un tūlītēji ir asociējama ar [pārsteigums!] industriju, rūpniecību. Reducēsim tālāk: Industrial Metal. Vai šāds salikums vispār ir iespējams? Vai var tā vienkārši ņemt un no dažādām lietām uztaisīt lielisku sakausējumu?
Manuprāt, ir. Šeit par muzikālo bāzi kalpo ģitārmūzika, kuras spēlēšanas tehnika ar tiek pielāgota, lai radītu mašinēriju, smago industriju atdarinošas skaņu pasāžas. Ar pārējo kompozīciju uzbūvi un struktūru vajadzētu palikt ~tāpat, kā jau tas ir pašnoteicies iekš to radošās elektroniskās mūzikas, kad vēl Ministry un Godflesh nesāka mēģināt abus apvienot. Metālā ir tikai dažas (diemžēl) bandas, kuras, manuprāt, šo konceptu lieliski iestrādā savā mūzikā līdz pakāpei, kad Industrial un Metal vairs nav atdalāmi, bet kļūst par vienotu veselumu, sauktu par Industrial Metal (smagā industrija metāllietuvē abus lieliski sakausē!!!). And Christ Wept; Blacklodge; DEF.Master dziesmā Laise A Rebellion; Generation; Helel; daži Ministry albumi; Mysticum; Proton Burst; Sonic Violence; mazliet Reverence; Fear Factory u.c. Šajās bandās tas ir izteikti jūtams, jo tiek ievērota žanra būtība.
Taču par Industrial Metal mēdz dēvēt arī tādu metālu, kurā smagi tiek izmantoti Industrial mūzikai pielīdzināmi sampliņi. Šur – tur iespraucas kāds sista metāla šķindonītis, šur tur kāda motora dūkšana, gaisa trauksmes sirēna, ģeneratora dūkšana, ierasta sintezatora pasāža, kas nepauž Industrial ideju, u.tml. Un aiz šiem sampļiem tūdaļ turpinās parasts Metal – nav svarīgi vai Black, Death, Doom vai Metal/Rock (visbiežāk). Un šeit nu rodas problēmas. Man vismaz. Varbūt vienkārši esmu pūrists, taču man kaut kā šķērmi paliek, kad iepriekš minētās bandas redzu vienā listē ar tādām bandām kā, piemēram:
(V.E.G.A.); entajiem Devin Townsend projektiem; Dimension F3H; Hybernoid; Manes; Mushroomhead; Mors In Tabula; The Project Hate MCMXCIX; Rammstein; Red Harvest u.tml. Nepārprotiet – nosauktās abu variantu bandas ir labas un lieliskas, BET – vienas ir cienīgas saukties par Industrial Metal interpretāciju, bet otras ir tikai lielisks metāls ar dažādiem elektroniskās mūzikas elementiem - kas pieķepuši kā sūdiņi klāt - lai nu kādi tie būtu: Rave, Techno, Drum And Bass, Dance, Trance. Un, ja atņemam šo „piesārņojumu” nost, visbiežāk paliek pāri vienkārši baudāma mūzika – tucīgs un lēkājams Black Metal, piemēram (Tristwood) - hehe.
Tad man jājautā – kāda velna pēc arī šīs bandas tiek dēvētas par Industrial Metal? Kāpēc jājauc galvas un jābojā listes/datu bāzes? Nezinu. Bet nu, problēmu varu likvidēt vismaz lokāli – šodien ņēmu un atdalīju abus. Zem Industrial Metal birkas man karājās 53 bandas. Pēc neindustriālo bandu „Industrial” taga pārdēvēšanas par ne tik daiļskanīgu „Electronic”, palika 23. Uz jaunizveidoto Electronic Metal aizfiltrējās 30. Vienai bandai šo sūdiņu noķibināju nost vispār.
Nav jābūt īpaši vērīgam, lai novērotu tendenci, ka ļoti bieži ar elektronisko mūziku piesātināto mēdz dēvēt par Industrial, lai gan no Industrial tur bieži vien nav ne smakas. Ir tur Dance, ir Trance, ir Techno, DNB un vēl kas tik ne (ir pat jūtūbē nācies redzēt visnotaļ prastu tucāru nodēvētu par Industrial o_0). Lūk. Un, lai cilvēks atrastu vēl kādu TĪRU Industrial Metal bandu, nākas izrakties cauri anormālai „feiku” kaudzei, kas ir apgrūtinoši, nevajadzīgi un tracinoši. Nē, nesūdzos, dzīve tāda... Ļaužiem ir problēmas korekti identificēties un saprast, ko tad šie īsti dara. Un viņu problēmas rada sūdu kārtu, cauri kurai jāurbjas ar smago tehniku.
Meantime in socialist states: The Machine Rolls On
http://www.youtube.com/watch?v=efArVvCa