Padomju Radiometrs/Rentgenmetrs (Geigera skaitītājs) DP-5A, DP-5B
« previous entry | next entry »
Oct. 31st, 2009 | 10:44


РАДИОМЕТР – РЕНТГЕНМЕТР ДП-5A
Komplektācija:
- Koka kaste ar metāla stūriem minēto lietu komplektēšanai;
- Ierīce ДП-5А;
- Fultāris (māsklīgā āda);
- 2 dažādu garumu siksnas (1 pleciem un 1 viduklim, līdzīgi kā GP-5 gāzmasku somiņām);
- Austiņas (tips ТГ-7М);
teleskopiskais zondes pagarinātājs (pagarinājums no 450 līdz 720mm);
- Ārējās barošanas iekārta, kas nodrošina aparāta barošanu ar pastāvīgu strāvas plūsmu 3, 6 vai 12V, atkarībā no divu atsperotu kontaktu stāvokļa. Vada garums – 10m;
- Б-8 tipa kontroles preparāts (kontroles radioaktivitātes avots Sr90-Y90), piestiprināts pie futrāļa;
- 3 barošanas avoti 1,6-ПМЦ-X-1,05(КБ-1), kuru glabāšanas laiks ir ne ilgāks par 2mēn;
- Hermetizēšanas čehols;
- Skrūvgrieznis;
- Rezerves daļas – lampiņas (skalas izgaismošanai), starplikas un skrūvītes;
- Tehniskā dokumentācija - 2 grāmatiņas: tehniskais apraksts/lietošanas instrukcija un pase.
Tehniskie dati:
- Nosaka gamma (Γ, uz aparāta tāpat) starojuma intensitāti no 0,05 mR/h līdz 200R/h enerģijas diapazonā no 0,084MeV (Ti170) līdz 1,25MeV (Co60). Papildus ir iespēja noteikt beta (β, uz aparāta Б) starojumu;
- Pieļaujamā kļūda ±35% (normālos atmosfēras apstākļos);
- Mērījumus var veikt:
- No -40°C līdz +50°C relatīvajā mitrumā 65±15%;
- Relatīvajā mitrumā 95±3%, 30°C;
- Pēc lietus ar intensitāti 5±2mm/min;
- Sagatavošanas laiks darbam 4-5min (lampu uzsildīšanas laiks, tā teikt – tie, kuri pieredzējuši lampu TV ēru, sapratīs);
- Darbināms ar trim КБ-1 elementiem vai ar ārēju barošanas ierīci. Viens no elementiem darbina divas skalu izgaismojošas kvēlspuldzes, bet pārējās divas ierīci (~40h);
- 6 darbības režīmi, kuru ietvaros iespējams noteikt radioaktivitātes stiprumu;
- Svars: 2kg, bet pilnā komplektācijā koka kastē – 7,5kg;
- Priekšmetu radioaktivitāte mērāma 1-1,5cm attālumā no mērāmā priekšmeta, bet starojuma intensitāte vidē, turot zondi krūšu augstumā;
- Futlārī dota tabula ar radioaktivitātes normām – t.i., ja nav augstāk par minēto slieksni, ar tabulā minētajām figņām viss ir ok;
- Radioaktivitātes mērīšanas laiks – ne ilgāks par 45s;
- Pēdējo reizi darbspēja pārbaudīta 1984. gadā, atzīts par darba kārtībā esošu.
Sagatavošanās darbam:
1)Ievieto svaigus barošanas elementus КБ-1, ieslēdz ierīci „РЕЖ” režīmā un ar grozāmo sviru „РЕЖ” (sākotnējai pozīcijai pirms ieslēgšanai ir jābūt galējai kreisajai) nostāda skalas bultiņu norādītajā vietā (apgrieztais trijstūris);
2)Pārbaudīt aparāta darboties spēju, novietojot zondes rotējošo vāciņu „Γ” režīmā un uzliekot zondi virs futlāra vāciņa ievietotā testa radioaktīvā avota, fiksējot to fiksatoros. Pievienot aparātam austiņas;
3)Sākt režīmu iestatīšanu – līdz režīmam “x10” bultiņai vajadzētu būt nekustīgai, taču sasniedzot to, virzīties pa labi, sasniedzot kādu stāvokli skalā, bet uzslēdzot režīmos “x1” un “x0,1”, aizbīdīties līdz skalas galam, bet, atgriežoties režīmā „x10”, uzsākt kustību pa kreisi līdz mērījuma pozīcijai. Klausulē jāatskan čirkstošam troksnim, kura intensitāte pieaug proporcionāli starojuma jaudai iestatītajā režīmā;
4)Visos režīmos, izņemot “200” (rentgeni/stundā), lasāma ir augšējā skala – milirentgeni/stundā;
5)Gamma fona intensitāte mērīšanas brīdī diapazonos “x10”, “x1” un “x0,1” nedrīkst pārsniegt 0,03 mR/h (milirentgeni/stundā);
6)Minimālā distance no skaitītāja un radioaktivitātes avota nedrīkst būt mazāka par 15cm;
7)Izslēgtā pozīcijā bultiņai jābūt uz 0. Ja tas tā nav, veikt regulēšanu ar skūvi zem skalas;
8)Transportēšanai jānotiek mīkstinātos konteineros vai darbinieka klēpī;
9)Pēc aptuveni 4min iesilšanas aparāts ir gatavs darbam.
Optimālie glabāšanas nosacījumi
- Glabāšanas kastē, apsildāmās telpās no +10° līdz +35°C, relatīvais gaisa mitrumsne augstāks par 80% (+20°C ±5%);
- Aizsardzībai pret mitrumu iekārta tiek konservēta – 15°C un relatīvais gaisa mitrums 65-70%:
- Īslaicīga konservēšana (6 mēn) notiek nekrāsotās metāla detaļas un rezerves lietas rūpīgi jānotīra ar benzīnu, pēc tam ieziežot tās ar eļļām (rekomendēts tehniskais vazelīns ГОСТ 782-59 vai smērviela ОКБ-122-7 МРТУ 38-1-230-66. Pēc ieziešanas iekārtu ietīt pergamenta papīrā un pārtīt ar diegu);
- Ilglaicīgai glabāšanai (2 gadi) nepieciešams iekārtu ievietot hermētiskā čeholā no polietilēna plēves ГОСТ 10354-63. Jāpievieno mitruma uzsūcējs (silikātgēls) ГОСТ 3956-54. Iekārtu glabāšanas kastē aptīt ar ietinamo papīru GOST 8273-57, ielikt čeholā no polietilēna plēves. Čeholā ielikt 3 silikātgēla maisiņus (katrs 200g (±1g), no kurem viens ir kontroles – apzīmēts ar “K”). Redzamā vietā jānovbieto indikatorpapīrītis. Čehols jāaizkarsē, nodrošinot hermetizāciju. Mitruma saturs silikātgēlā nedrīkst pārsniegt 2%.
Konservācija veikta 1972. gada 13. decembrī, 1973. gada 1. jūnijā, 1977. gada 11. janvārī, 1982. gada 4. februārī un 1984. gada 6. oktobrī.
________________________________________
РАДИОМЕТР – РЕНТГЕНМЕТР ДП-5Б
5B lielos vilcienos ir 5A analogs, taču optimizēts ražojums, izlaists pēc ~5 gadiem (ko secinu no datuma uz 10mA skalas korpusa, kur fiksēts ražojuma gads - 1975).
Par optimizāciju runājot:
- Pieļaujamā kļūda samazināta par 5%;
- Komplektā nāk klāt polietilēna maisiņi, kas maucami uz zondes, lai pasargātu to no radioaktīvā starojuma un mitruma, ar mērķi, lai varētu korekti fiksēt mērāmā priekšmeta, dzīvas būtnes vai vides izstarojuma jaudu;
- Bateriju nodalījumam var piekļūt daudz ērtāk – griežot ar rokām operējamu skrūvi – nav vairs nepieciešams skrūvgriezis bateriju nodalījuma vāciņa atvēršanai;
- Ir citādāka, pārskatāmāka režīmu skala un tā joprojām ir fosforizēta – zaļais izgaismojums tāpat kā uz 5A realitātē saglabājas ~10min;
- Svars: 2,8kg (savādi, taču DP-5A man šķita smagāks par to pašu ~1kg);
- Iekšiene veidota uz montāžas plates un vadu, un tiešo detaļu savienojumi šeit realizēti ar elektroceliņu palīdzību, kas nodrošina lielāku stabilitāti un pārskatāmību;
- Dažu detaļu izvietojums ir citāds, atšķirtas arī lietoto detaļu tipi un montāžas plate citādāk pievienota aparātam, bet princips saglabāts – aizgriežams no aparāta (eņģes) ērtai piekļuvei;
- Iztur triecienus ar paātrinājumu 30m/s un frekvenci 15-50Hz, kā arī transportēšanas triecienus – droši vien, ka šo pašu var attiecināt uz 5A modeli.
________________________________________
Prakse

Notīrīju dažādu aparātā un zondē esošo radiodetaļu kontaktus, nedaudz padauzīju pa verķi ar roku un ieguvu vēl vienu dzīvības pazīmi – transformatora sīkšanu/pīkstēšanu. Sabijos, ka mitrums ir darījis savu, taču vēlāk izlasīju manuālī, ka tā ir aparāta darbībai raksturīga skaņa – ja tās nav, verķis ir miris. Notīrīju austiņu konektorus, pievienoju tās aparātam un sadzirdēju tik ļoti tīkamos tirkšķus. Diemžēl, skala joprojām bija nekustīga.
Dienu vai divas vēlāk tiku pie 5B modeļa un nopriecājos par tā optimizāciju – teju ir viss ir labāk par 5B (strīdēties var vien par to, vai labāk ir, ka pastāv alternatīva zondi lietot ar/bez pagarinātāja (5A modelim) vai tikai ar pagarinātāju). Taču tam arīdzan bija tikai viena dzīvības pazīme no sākuma – skalas izgaismojums, kas bija organizētāks – nebija nepieciešama vardarbīga iejaukšanās spuldzīšu pozicionēšanā, lokot stiprinājumus. Arī šim aparātam vislabāk izgaismotas ir skalas malas.


Piezīmēšu, ka komplektā esošais Kobals60 izstaro ar šo agregātu uztveramu enerģiju tikai sākot ar diapazonu “x10”. Taču iekš 5B manuāļa 18.lpp minēts, ka reizi gadā lietošanā esošiem un reizi 4 gados glabājumā esošiem aparātiem ir vecama gradēšana (pārbaude un nepieciešamības gadījumā iekšējo rezistoru pielāgošana radioaktivitātes avota starojuma jaudai, fiksējot pozīciju ar sarkano emalju НЦ-25 ГОСТ 5406-60) ar radioaktivitātes avotiem, kas fiksējami ar katru režīmu, kas arī izskaidrotu to, kā varētu būt bijuši veikti mērījumi diapazonā “200” un pārējos līdz “x10”, “x1” un “x0,1”. T.i., šajos periodos aparāti testēti ar Kobaltu60 ar attiecīgām izstarojuma jaudām (gamma režīmā):
diapazona “200” testēšanai: ne mazāk kā 10Ci (angl. Curie), pārbaudes punktos 140R/h; 50R/h; 25R/h; un ne mazāk par 400mCi pārbaudes punktos 10R/h un 20R/h;
diapazonu “x1000” un “x100” testēšanai: ne mazāk kā 400mCi;
diapazonos “x10”, “x1” un “x0,1”, secīgi 5-10mCi.
________________________________________
Kā redzam, iekārta un tās apkalpošanas prasības nav bijušas tās mīkstākās, turklāt visas pārbaudes veica neatkarīga komisija. Interesanti zināt, kā tika utilizēti “200”, “x1000” un “x100” režīmu pārbaudīšanas radioaktivitātes avoti (Kobalts60)? Tika vienkārši izmesti? Pārstrādāti vai joprojām mētājās kādā patvertnē, laipni apgarojot tās apmeklētājus? Domāju, ka šāds pieņēmums nevarētu būt pamatots, ja reiz pārbaudes un kalibrāciju veica atsevišķa komisija – Рижский НИИРП. Interesanti būtu uzzināt, kā šie atbrīvojās vai tālāk izmantoja šo spēcīgo un bīstamo radioaktivitātes avotu?!
Katrā ziņā – tīkams verķis, kura rādījumus vēl ceru pārbaudīt ar cita analoga vai mūsdienu Geigera skaitītāja palīdzību.
Bildes: http://picasaweb.google.lv/Disfigur
Video: http://www.youtube.com/watch?v=-2VzDW-2
“...Measuring things...”