dienasgramata:

"Teju vai katrs viņa romāna teikums ir pārbārstīts ar ļoti daudzām un dažādām asprātībām. Viens no to radīšanas paņēmieniem ir refleksija un ļaušanās asociācijām. Proti, katrā nākamajā teikumā tiek it kā asprātīgi jokots par iepriekšējā teikumā uzrakstīto vai kādu no tur minētajiem vārdiem. Tikpat bieži ar paskaidrojumiem iejaucas arī pats autors un, neslēpti sev glaimodams, priecājas par savu asprātību. Piedevām katras nodaļas noslēgumā viņš uzbāžas lasītājam ar jautājumiem. Cits asprātības izrādīšanas veids – tekstā ļauts darboties vienlaikus gan reālām, gan izdomātām personām. Un darboties tā, kā pats autors uzstata par vajadzīgu."

(c) R.Ceplis par romānu Kōknesis

un vispār:

"Cik esmu iepazinies ar pēdējā laikā latviski tulkoto ārzemju prozu, tad ļoti reti ir sanācis lasīt eksperimentālus tekstus. Turpretim latviešu prozaiķi mīl eksperimentēt. Viens ņemas ar formu, cits ar valodu, cits ar vēstījumu utt. Tikai lielāko vairumu no šiem eksperimentiem lasīt ir absolūti nebaudāmi, tie vien analizējami kāda virziena vai pētniecības pieejas aspektā. Tas lielā mērā attiecas uz rakstnieku vīriešu tekstiem, kuri savu bērnību pavadījuši padomju gados. Man gan negribētos šo parādību norakstīt vien uz viņu sačakarēto vīrietību vai citiem padomju iekārtas neatkārtojamajiem iespaidiem, bet daļa varbūtības tajā ir. Jo, piemēram, rakstnieces sievietes, lai arī bieži vien piepacelti elsojot, tomēr ir spējīgas savas grāmatas piedāvāt kā veselumu, kā viņu radītu pasauli, kurā iespējams rast vārdus un teikumus par konkrētām tēmām, problēmām utt."