dienasgramata:

Reizēm mani aizkustina domas par to, ka mūsu tradicionālais dzīvesveids nav vis loģisku vai mehānistisku dabas likumu sekas, bet kaut kādu nejaušību un sagadīšanos rezultāts - visa mūsu sabiedriskā iekārta vai priekšstati par to, kas ir darbs un atpūta, ir tikai šīs subjektīvās tradīcijas ietvaros izveidojies aizspriedums. Un arī tradicionālās laulības aizstāvju atsaucēm uz dabā novērotu gulbju pāru monogāmiju pretim var likt neskaitāmus zvēru un kukaiņu seriālo un poli- laulību piemērus, nemaz nerunājot par lezbiešu ķīvīšu ģimenēm kaut kur Austrālijā. Un dabas likumiem daudz atbilstošāk būtu nevis mīlēties vakaros un iet uz darbu no rītiem, bet mīlēties tik ilgi, kamēr gribas. Tādā tradīcijā būtu pieņemts nevis saņemt laulības apliecību, bet tādu kā ārsta zīmi, kas atbrīvotu no darba un visiem pārējiem pienākumiem, ļaujot uz pāris nedēļām nekāpt ārā no gultas. Taču nē, mūsu izvirtušajam rietumu cilvēkam vajag pastiept baudu garumā, pamocīt sevi ar šaubām un pauzēm, un šķiršanās rūgtumu, uzkurināt visādas metasajūtas, rakstīt dzeju un tamlīdzīgu diskursu, priecāties par kvēlojošām iemīlēšanās oglītēm saujā un uzpūst gaistošo liesmiņu vēl un vēl. Tā jau var pat uz pāris gadiem izstiept.

saistītie materiāli:

http://dienasgramata.klab.lv/56074.html
http://dienasgramata.klab.lv/307976.html
http://dienasgramata.klab.lv/51746.html