dienasgramata:

es noskatījos, man neiepatikās, lai arī viss skaisti un uz raudienu pavelk, bet drusku garlaicīgi, kā jau biogrāfiskā filmā
un, kas man nepatīk - ka filmā daudz as detaļas parādās un netiek attīstītas un pabeigtas - kas tās par tabletēm, kas notika ar izdemolēto viesnīcu, kur palika viņa sieva, galu galā - kā tapa viņa mūzika, dziesmu pa dziesmai. tā vieta par pirmo noklausīšanos studijā un mašīnu, kas uzbraukusi virsū un ir divas minūtes laika, lai nodziedātu vienu dziesmu, vai šī ir tā dziesma, ko tu gribētu nodziedāt pasaulei, Džonij? tā vieta man patika, bet to jau pateica studijas īpašnieks. kaut kāds tas Džonijs drusku bezpersonisks sanācis