dienasgramata:

paskatīsimies, kas ir citos tulkojumos saukti garā nabagie no Mateja 5:3

Grieķu kanoniskais: "Makarioi oi ptwcoi tw pneumati, oti autwn estin h basileia twn ouranwn." (tfu, nokonvertēja man grieķu burtus par latīņu, bet nu saprast jau var_
Latīņu Vulgāta: "Beati pauperes spiritu: quoniam ipsorum est regnum caelorum."
Krievu sinodes: "Блаженны нищие духом, ибо их есть Царство Небесное."
Itāļu: "Beati i poveri in spirito, perché di loro è il regno dei cieli."
Franču: "Heureux les pauvres en esprit, car le royaume des cieux est à eux!"
New American Standard: "Blessed are the poor in spirit, for theirs is the kingdom of heaven."
English New International: "Blessed are the poor in spirit, for theirs is the kingdom of heaven."
Spāņu mūsdienu: "Bienaventurados los pobres en espíritu, porque de ellos es el reino de los cielos."

un tikai vienā jocīgā izdevumā ir savādāk:
English conteporary: "God blesses those people who depend only on him."

visur citur ir skaidri un nepārprotami divi vārdi - nabagi vai ubagi, un gars, spirit, pneuma, duh.

es stipri šaubos, ka Mateja laikā eksistēja psihiatrijas terminoloģija, kurā tika lietoti šādi apzīmējumi. Ja arī jebkad Rietumu valodās "gara nabadzība" ir lietota kā eifēmisms garīgai atpalicībai, tad tas ir lietojums, kas iespaidojies no pārprasta evaņģēlija teksta, nevis otrādi.

un iedziļinoties vārdos, nav saprotams, kāpēc "pneumas" trūkums būtu par cēloni muļķībai. Gars visās indoeiropiešu valodās bija saistīts ar elpas garaiņiem (duh, pneuma, spirit), tātad, pirmā iespējamā nozīme (bez visādiem simboliem) ir elpas trūkums, aizdusa. Un pirmā pārnestā nozīme ir mazdūšība (trūkst dūšas cilvēkam). Zīmīgi, ka nākamies tekstā ir raudošie un lēnprātīgie. Sanāk loģisks to cilvēku uzskaitījums, kas ir izmisuši un apjukuši: mazdūšīgie, skumjie, neizlēmīgie. Te English contemporary tulkojumam var zināmā mērā piekrist, šādi cilvēki var paļauties vienīgi uz Dievu. Vai krietnu šļuku kokaīna.