Tas ir amerikānis, kas Francijas dienvidos to īsto tecina. Ne pārāk sen lasīju garu rakstu par absinta vēsturi un to, kā viņš tur rosās kā tāds maniakāls homeopāts. Jo nelaime tā, ka pat tās receptes, kas saglabājušās, ir bijušas pašu meistaru pierakstītas savai zināšanai. Tādas mērvienības kā škipsniņa vai "kamēr gatavs" tur bijušas ik uz soļa, saproti nu. Viņš vācis gan receptes, gan ķīmiski analizējis dažkārt izsolēs nopērkamos īstos absintus. Un, zini, kas pats interesantākais - tas, ar ko tā čehi lepojas uz etiķetēm (tik un tik procentu tās no vērmelēm iegūtās indes), patiesībā īstajā absintā pēc destilēšanas procesa gandrīz pilnībā paliek sausajā atlikumā. Nemaz nerunājot par krāsu, ko vairums ražotāju iegūst ar ķīmiskām krāsvielām, taču patiesībā tās pamatā ir kaut kādas "zāļu tējas". Interesanti tas viss
(bez virsraksta) @ 21:36
anonymous commented on dienasgramata's post:
Tas ir amerikānis, kas Francijas dienvidos to īsto tecina. Ne pārāk sen lasīju garu rakstu par absinta vēsturi un to, kā viņš tur rosās kā tāds maniakāls homeopāts. Jo nelaime tā, ka pat tās receptes, kas saglabājušās, ir bijušas pašu meistaru pierakstītas savai zināšanai. Tādas mērvienības kā škipsniņa vai "kamēr gatavs" tur bijušas ik uz soļa, saproti nu. Viņš vācis gan receptes, gan ķīmiski analizējis dažkārt izsolēs nopērkamos īstos absintus. Un, zini, kas pats interesantākais - tas, ar ko tā čehi lepojas uz etiķetēm (tik un tik procentu tās no vērmelēm iegūtās indes), patiesībā īstajā absintā pēc destilēšanas procesa gandrīz pilnībā paliek sausajā atlikumā. Nemaz nerunājot par krāsu, ko vairums ražotāju iegūst ar ķīmiskām krāsvielām, taču patiesībā tās pamatā ir kaut kādas "zāļu tējas". Interesanti tas viss
Tas ir amerikānis, kas Francijas dienvidos to īsto tecina. Ne pārāk sen lasīju garu rakstu par absinta vēsturi un to, kā viņš tur rosās kā tāds maniakāls homeopāts. Jo nelaime tā, ka pat tās receptes, kas saglabājušās, ir bijušas pašu meistaru pierakstītas savai zināšanai. Tādas mērvienības kā škipsniņa vai "kamēr gatavs" tur bijušas ik uz soļa, saproti nu. Viņš vācis gan receptes, gan ķīmiski analizējis dažkārt izsolēs nopērkamos īstos absintus. Un, zini, kas pats interesantākais - tas, ar ko tā čehi lepojas uz etiķetēm (tik un tik procentu tās no vērmelēm iegūtās indes), patiesībā īstajā absintā pēc destilēšanas procesa gandrīz pilnībā paliek sausajā atlikumā. Nemaz nerunājot par krāsu, ko vairums ražotāju iegūst ar ķīmiskām krāsvielām, taču patiesībā tās pamatā ir kaut kādas "zāļu tējas". Interesanti tas viss