dienasgramata:

es gan katru dienu nodomāju to, ka vajadzētu pierakstīt sapņus cibā, jo tie ir tik aizraujoši (katastrofas, sekss ar nepazīstamiem cilvēkiem, pasaules bojāeja), taču es tos aizmirstu, kamēr aizeju līdz datoram.. un vēl, protams, ir tas efekts, kad pamostoties ir sajūta, ka redzēts kas zīmīgs, smalks un atstāstīšanas cienīgs, taču tad, kad tu atceries pēc pusstundas, izrādās, ka tas bijis kaut kas smieklīgi banāls, nē, pat ne banāls, bet vienkārši slimīgs un bezjēdzīgs, es pirms pāris dienām sapnī skūpstījos ar nepazīstamu meiteni un šī sapņa jēdzieniskā pamantne bija skūpsta īpašā metafizika, kas, protams, nav izstāstāma, bet, ja ir izstāstāma, tad izklausās smieklīgi, jo tas, ka es izsūcu gaisu no viņas mutes taču nav nekas tāds, par ko būtu jāstāsta, ja nu vienīgi to pārvērš stāstā par elpošanu caur otra muti, bet arī tad jāprot izstāstīt