dienasgramata:

O, kā man patīk tas, ko es daru, kas tas ir par kaifu! Es esmu ģēnijs un man tas patīk! Varbūt, ne tik daudz tas, kas tur sanāk, bet tas, KĀ tas notiek! Tā, veči un vecenītes, ir ne ar ko nesalīdzināma bauda, reāls pacēlums trīsdesmit pēdas virs zemes, fantastiska lidojuma sajūta, ekstāzes strūklaka, kaut kāda sasodīta tuvošanās pašam Radītājam! Stundas un minūtes paskrien nemanot, un ir tikai viena mokoša izvēle - turpināt radīt tagad tūlīt, vai pavilkt šo prieku garumā un turpināt pēc neliela pārtraukuma! O, kā es saprotu visus tos siekalainos sūda dzejnieķeļus ar viņu nepabeigtajiem dzejoļu krājumiem, kā es saprotu visus šos eļļas krāsās novārtītos pindzelmaņus, kas nespēj un nespēj pamest savu nožēlojamo, neienesīgo, nepateicīgo un nevienam nevajadzīgo nodarbošanos, un nevar to izdarīt tikai viena vienīga iemesla dēļ, tāpēc, ka reiz ir izjutuši šīs baudas tuvošanos, tikai tāpēc, ka vairs nespēj dzīvot bez šīs sajūtas, tikai tāpēc, ka nekam citam dzīvē vairs nav jēgas. Vienīgi radīšanas bauda, vienīgi tā. Heroīns ir dubļi, extacy ir tualetes papīra gabaliņš, viss cits ir mēsli. Vienīgi tā.

p.s. visus mīlu