Nākamgad visu pasauli sagaida īsta kulturoloģiska sensācija, kad tiks pabeigts un publicēts "Jūdas evaņģēlija" tulkojums. Kādā Šveices zinātniskās pētniecības institūtā tuvojas nobeigumam darbs pie rokraksta, kas izgatavots uz papirusa mūsu ēras I gadsimta otrajā pusē.

Evaņģēlijs uzrakstīts pēc Jūdas Iskariota teiktā, kurš sākumā bija apustulis un Kristus tuvākais māceklis, bet vēlāk nodeva viņu par 30 sudraba gabaliem. Teksts uzrakstīts sakla valodā, kas ir viens no senās koptu valodas dialektiem.

Rokraksts tika atrasts Ēģiptē 1983.gadā, un pēc 18 gadiem to iegādājās divi Šveices senlietu tirgotāji. Viņi nodeva evaņģēliju Bāzeles mecenātu Antīko mākslu fondam tulkošanai un tālākai izdošanai. Sagaidāms, ka senais dokuments tiks publicēts 2006.gada pavasarī.

Kaut arī darbs pie evaņģēlija norit pilnīgā slepenībā, ir kļuvušas zināmas dažas principiālas tā satura tēzes. Piemēram, Jūda Iskariots apgalvo, ka domu izdot Kristu romiešu karavīriem viņam iedvesusi "augstāka dievišķa vara". Bez Kristus ciešanām nebūtu iespējams glābt pasauli, liecina Jūda Iskariots.

Eiropas zinātnieku no senas valodas tulkoto sensacionālo "Jūdas evaņģēliju" Latvijas tradicionālo baznīcu vadītāji uzskata par sacerējumu, kas garīgajā pasaulē neieņem nozīmīgu vietu.

"Ir tikai četri evaņģēliji, kurus baznīca ir atzinusi un kanonizējusi," aģentūrai LETA sacīja Rīgas Metropolijas Romas katoļu Kūrijas kardināls Jānis Pujats. Viņš uzsvēra, ka pasaulē ir daudz reliģiska satura publikāciju, "ticīgu cilvēku sarakstītu pasaku un leģendu ir daudz, taču tās visas nav baznīcas atzītas."

Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags aģentūrai LETA sacīja, ka "Jūdas evaņģēlijs" nav kanonizēts. Viņš atminējās, ka pasaulē ir vairāki desmiti šādu darbu, kas ir rakstīti, taču nav baznīcas atzīti.