tas, ko sadzīvē saudz par gudrību, biežāk ir zināšanas vai iemaņas - iemaņas lietot zināšanas vai arī iemaņas izlikties, ka šādas zināšanas ir
man šķiet, ka vērtīgākas ir iemaņas domāt un sarunāties - tas ir, prast ikvienā konkrētajā situācijā nonākt pie produktīva sprieduma, vai vēl labāk - panākt, lai pie šāda sprieduma nonāk sarunas partneris... man pašam ir ļoti grūti izteikt tūlītējus, subjektīvus spriedumus "labs" vai "slikts", turklāt šīs grūtības nav vis etstētiska, bet gan psiholoģiska rakstura