dienasgramata:

ir tādi diski, kurus es ar lielu patosu esmu pircis - oriģinālos, to iznākšanas dienā, bet tā arī, šķiet, vairāk kā vienu reizi neesmu pilnībā noklausījies: R.E.M. "Reveal" vai Deivida Bovija "Hours", piemēram

un tad ir tādi, kas nemitīgi aizklīst vai saplīst un esmu spiests tos pirkt atkal no jauna, turklāt tie ir tik labi, ka atkal jāpērk oriģinālie - Lorijas Andersones "Bright Red" vai Keith Jarrett "The Köln Concert"

citi, savukārt, man nez kāpēc ir divos eksemplāros - Rodžera Votersa "Amused to Death" (lielisks albums, bet priekš kam man divi?) un Russell Mills "Strange Familiar"