Es šito esmu skatījusi ļoti ļoti tuvu. Kaimiņos tuvos un tālos, tā teikt. Tur šķiet bija tāds tēls - vīrs, kurš apķer bērnus, varbūt reizēm saka - nāc, bet lielākoties ir visai bābiska būtne ar tendenci atlicināt naudu un laiku dzeršanai. Un ļoti maz ir tādu, kas meklē izeju no sava stāvokļa, lielākā daļa tomēr rūc, vai raud, bet gaida, ka Einārs vai kāds cits dzīvos viņu dzīvīti. Var jau būt, ka man nevajag uz to raudzīties no savām pozīcijām, tomēr citādi jau es nemaz nevaru paraudzīties;)
(bez virsraksta) @ 21:46
amalija commented on dienasgramata's post:
Es šito esmu skatījusi ļoti ļoti tuvu. Kaimiņos tuvos un tālos, tā teikt. Tur šķiet bija tāds tēls - vīrs, kurš apķer bērnus, varbūt reizēm saka - nāc, bet lielākoties ir visai bābiska būtne ar tendenci atlicināt naudu un laiku dzeršanai. Un ļoti maz ir tādu, kas meklē izeju no sava stāvokļa, lielākā daļa tomēr rūc, vai raud, bet gaida, ka Einārs vai kāds cits dzīvos viņu dzīvīti. Var jau būt, ka man nevajag uz to raudzīties no savām pozīcijām, tomēr citādi jau es nemaz nevaru paraudzīties;)
Es šito esmu skatījusi ļoti ļoti tuvu. Kaimiņos tuvos un tālos, tā teikt. Tur šķiet bija tāds tēls - vīrs, kurš apķer bērnus, varbūt reizēm saka - nāc, bet lielākoties ir visai bābiska būtne ar tendenci atlicināt naudu un laiku dzeršanai. Un ļoti maz ir tādu, kas meklē izeju no sava stāvokļa, lielākā daļa tomēr rūc, vai raud, bet gaida, ka Einārs vai kāds cits dzīvos viņu dzīvīti. Var jau būt, ka man nevajag uz to raudzīties no savām pozīcijām, tomēr citādi jau es nemaz nevaru paraudzīties;)