Cerība ir trausla. Līdzko par to sāc domāt pārāk stipri, tā izgaist pavisam. Brīnījos par to, kādu tukšumu jūtu sevī: sirds un vēders šūpojās kā iesieti auklās. Līdz šim es taču apzināti izdzīvoju katru mirkli. Biju pieņēmusi, ka ar to pietiek - nogaršot kafiju un vīnu, just seksu katrā nervā, noskatīties visas filmas. Biju domājusi, ka jautājums par manu kopīgo veikumu liksies nenozīmīgs, ja pievērsīšu rūpīgu uzmanību katram atsevišķam notikumam, kas patlaban risinās.
(kaningems)