Es biju maziņš puisītis
Un mani sauca par zaķīti
Un reiz pie mums bija ieskrējis
Sētā zaķītis īsts
Un visi kliedza: zaķītis! zaķītis! -
Bet tu tā stingri visiem pēkšņi pateici
- Lūk, šis ir īstais zaķītis! - norādot uz mani
Es nobālēju pat
Atceries, māmiņ


(d.prigovs)