dienasgramata:

jocīgi... laiks paskrien milzīgā ātrumā, taču nekas, pilnīgi nekas nenotiek... it kā slikti, ka es neko nedaru, taču, kā lai es kaut ko daru, ka nekas nenotiek... es taču varu darīt tikai to, kas notiek... varbūt, tas no tā, ka nedzeru? jau otro dienu... pareizāk sakot, divas ar pusi... nu labi piecas dienas... es tikai aizvakar drusciņ... un vakar... tas ir, šodien no rīta... bet citādi taču, ja tā padomā, pilnīgs ārprāts, nedzeru jau gandrīz nedēļu...