dienasgramata:

es sapratu, ka nezinu, kas ir lielākā daļa manu Cibas draugu, tas ir, kādreiz zināju, nu, vismaz aptuveni, tur puika vai meitene, dažiem biju noskaidrojis vārdus, tas katrā ziņā mani interesēja - uzzināt, kas slēpjas aiz nika, tas vispār bija tāds posms interneta attiecībās - sākumā bija prikolīgi slēpties un neatklāties, tad bija ļoti svarīgi uzminēt, uzzināt vai saklausīties baumas par to, kas ir kas, bet tad tas kaut kā pārgāja, vēl arī feisbuks pieradināja, ka ir normāli būt internetā un postēt, laikot, komentēt ar savu atklāto un oficiālo identitāti, bet tās citas attiecības arī ir ok, protams, reizēm mēs steigā sajaucam vai nepievēršam uzmanību un sākam lietišķās sarunas par "reālo dzīvi" šeit, kur attiecības veidojas starp pusanonīmiem nikiem, un tad vēl tās jocīgās attiecības, kur tu iesaisties sarunās par kāda cilvēka reālo dzīvi, lasi par pārdzīvojumiem, ciešanām, tuvinieku zaudēšanu, bet saproti, ka tev nev ne mazākās nojausmas, vai šo cilvēku reālajā dzīvē tu pazīsti vai varbūt sēdi blakus tramvajā, vai varbūt viņš domā, ka tu zini, bet tu patiesībā esi aizmirsis