Nepabeigtā dienasgrāmata


20. Janvāris 2018

(bez virsraksta) @ 14:54

Bija tāds sapnis, nu, pēdējā laikā bieži gadās sapņi, kuros būtiska loma ir jaunajām tehnoloģijām, bieži atkārtojas motīvs, ka es sapnī nevaru kaut ko uzspiest vai ievadīt datorā vai telefonā, bet šis sapnis bija interesants ar to, ka es gāju pa ielu un kaut ko fotografēju ar mobilo telefonu, bet pēc tam skatījos telefonā un konstatēju, ka esmu to turējis rokās un nejauši uzspiedis vai nu nepārtrauktu fočēšanu vai filmēšanu, citiem vārdiem sakot, tur bija fiksēts viss mans ceļš un te sākās tāds motīvs kā Antonioni filmā "Blowup", es biju kaut ko nofilmējis un varēju iezūmot, paskatīties, kas tur patiesībā bija, no sākuma es atklāju fantastiskus vizuālus efektus, apsarmojušas koku lapas un zarus, sarmas pārklātus ziedus un augļus koku zaros, tad bija aina uz tilta un kāds vīrs apakšā meta pret mani tādu kā dzelzs stieni vai kabeļa galu, bet, mēģinot piezūmot un ieraudzīt viņa seju, es ieraudzīju, ka tur lejā, kur viņš sēdēja, upes krastā, viņam garām skrēja smilšu krāsas žurkas, tas tagad neizklausās pārāk iespaidīgi, bet sapnī tas man bija liels pārdzīvojums - ieraudzīt tās nelaimi nesošās žurkas kā Kamī "Mērī", vispār, es kādu laiku sapnī nodarbojos ar atpakaļtīšanu un iezūmošanu, tāds sapnis.
 

Comments


Nepabeigtā dienasgrāmata