dienasgramata:

jūs arī kaitina tie tvitera autori, kas nepārtraukti joko - nu, raksta nevis par sevi vai aktuālo, bet postē kaut kādus pārlaicīgus jokus, dažkārt ir sajūta, ka vienkārši kopē un tulko no interneta resursiem, bet visdrīzāk tomēr izdomā paši un tas ir visbaisāk. turklāt, katrs atsevišķais joks pat ir asprātīgs, taču tādā gūzmā rada apokaliptisku iespaidu, kāpēc viņi to dara, vai tiešām viņi nezina, ka nevienam nepatīk cilvēki, kas ir asprātīgāki par mums? tipisks piemērs ir @Zavileiskis, bet ir arī citi

te - jaunākie:
Skolā joprojām māca par Pavlova suni un visi smejas par suņu stulbumu. Tad atskan zvans un visi skrien pusdienās.

Pēterītim bija 30, bet vecāki joprojām pret viņu izturējās, kā pret mazu bērnu, tādēļ viņš katru rītu pamodās grozā pie kādas citas mājas.

Uztaisīju blogu, kura lietošanas noteikumos pa vidu ierakstīju: "Piekrīti, ka esi pilnīgs muļķis, kurš nemāk lasīt." Pagaidām visi piekrīt.

Ja jau dievs ir pret laulības pārkāpumu, tad kāpēc uztaisīja bērnu precētai sievietei?

- Cik stilīgas džinsenes! Calvin Klein, Levi's, D&G?
- Fairy. Lauku mājā grīdu izmazgāju, stāvot uz ceļiem. Un vēl uz naglas uzrāvos.

- Kā jūs drīkstat ar mani tā runāt! Man ir divi bakalauri Latvijas Universitātē!
- Vienkārši atnesiet man pasūtīto burgeri, nevis frī!

tas ir, kā satikt uz ielas Rolandu Tjarvi vai Aivaru Vilipsonu - es jau zinu, ka pienāks cieši klāt, pieķersies pie pogas uz izstāstīs "loti smieklīgu" anekdoti, dažkārt gribas pāriet otrā ielas pusē, lai nebūtu jāstāv un jāklausās, un tad jāizliekas, ka smejos