Man ar Deividu Boviju ir tāds interesants gļuks attiecībās - arī agrāk esmu to konstatējis un tagad atkal: paņemot čupiņu dažādu gadu albumu un klausoties tos jauktā secībā, ik pa brīdim pieķeru sevi pie domas, ka "šo dziesmu es nekad agrāk neesmu dzirdējis". Iepriekš šī iemesla dēļ biju nolēmis, ka daudzi viņa albumi ir ļoti neviendabīgi un tajos gadās pa bālai dziesmai, kas nepaliek atmiņā, taču, runājot ar citiem Bovija faniem, sapratu, ka daudziem tieši šīs dziesmas vai albumi ir svarīgākie un zīmīgākie, tieši tās, man nezināmās un atmiņā neaizķērušās dziesmas ir "ietekmējušas visu dzīvi" un zināmas no galvas. Šodien es drīzāk sliecos domāt, ka Bovija dziesmas ir tādi hameleoni, kas turpina dzīvot un mainīties - arī gadus četrdesmit, piecdesmit pēc to ierakstīšanas. Varbūt tāpēc, tās klausoties, man šķiet, ka es dzirdu to pirmo reizi.